Mēneša priekšmets – Jāņa Rudzāna vēstule (4, 2021)

Jāņa Rudzāna vēstule no Rīgas tēvam Slatē.Muzeja krājumā glabājas kalēja mācekļa Jāņa Rudzāna (1888–1919) no Rīgas sūtītā vēstule tēvam Jurim Rudzānam (1865-1949) Slatē, aprakstot iespējamību iegādāties māju Rīgas tuvumā. Rakstīta neilgi pirms Pirmā Pasaules kara, ieskicējot vairākas laikmeta liecības – grūtības atrast darbu muižās, Rīgas apbūvi un paplašināšanos, zemnieku saimniekošanas modeļa maiņu.

Jānis Rudzāns dzimis 1888. gada 25. septembrī Dignājas “Vecārēs”. Vēlāk viņa tēvs Juris Rudzāns uzcēlis jaunu māju Slates Kazukalnā pie Āzenes ceļa, ko nosaucis par “Līdumniekiem”. Māte Ilze mazo dēlēnu reiz nomazgājusi un ievīstījusi tīros autiņos, bet pati izdarījusi pašnāvību, pakaroties. Iemesli dzimtai nav zināmi, Ilze apglabāta Bērza kapos aiz kapu vaļņa. Jāni izaudzinājusi tēva otrā sieva Ede Zemberga, kas viņu pieņēmusi kā pašas dēlu.

Dēls Jānis precējies ar Ievu Ribicku (1890-1955) no Asares puses. Dzīvojis Asares Vārkavā, kur dzimusi vecākā meita Olga, un Kaldabruņā, kur dzimusi jaunākā meita Irma. Tēvs bijis modernieks, bet Jānis izmācījies par kalēju.

Fragmenti no vēstules:
Sveiks tēvs, Tavu vēstuli saņēmu un priecājos ka tev iet labi. [..] Tagad man galvenais darbs ir te kurināt bet ja nāk kādi darbi uz kuģa, vai tur lūzt kas jeb atkal sadilst tad tie paši kurinātāji sataisa un jākaļ visu, tur īpaši kalēju nava tādu kas pastāvīgi strādāj kalēja darbu. [..]
Zināmu daru Tev tēvs, ja gribi pirkt mazu mājiņu tad pirts no rīgas uz jūras pusi 7 verstis aiz rīgas ir pārdodama maza mājiņa 3 ½ pūrvietas liela zeme pārdevējs par kontraktu prasa simti rubļu zeme ir laba un mājas arī ir labas istaba stalīts un vaguzis pirtiņa un pagrabs un vēl tāds šķūnīts tie ir visi stipri un labi tur es biju 2 reizes apskatīties man tur patīk diezgan labi tādu mājiņu tur ir daudz un visi dzīvoj diezgan labi pārtikuši un tag kad nopirk to mājiņu tad jāmaksā 3 simti tūlīt tagad un vēl 3 simti uz pavasari un tad pilsētai katru gadu jāmaksāj 23 rub.[..]
tāda mājiņa rīgas tuvumā ir daudz vērtīgāka nekā uz laukiem liela māja rīgas tuvumā ir briesmīgi labi meži malka nau jāpērk tur vienu es zinu un pazīstu kam ir tikai 10 pūrvietu zemes un pļavu nava viņam nekādu viņš tura 2 zirgi 20 govu un ir diezgan bagāts.[..]
es ir runājis ar vairākiem cilvēkiem visi saka ka vērts ir ņemt tādu mājiņu viņi rēķināj tā ka tā nauda ko samaksāj tie 6 simti nekad nevarot būt pa galam un dažs labs tur var būt laimīgs vēlāk ja tur taisa rīgu virsū tad tāds zemes gabaliņš maksās 5 tūkstoši un vairāk par 10 gadu tur būs viscauri rīga jo tagad tur taisa milzīgas mājas tur tas ir tas sliktākais kad vajaga pārdot visu sadzīvi un jāsāk atkal no jauna dzīvot labāk jau būtu kad gadītos kāda vieta turpam mūsu pusē tad nevajadzētu visu postīt ārā tā tad raksti tūlīt atbildi vai varētu ņemt to mājiņu jeb nē apdomāj labi, bet ātri 2 nedēļas viņš gaidīs atbildi ta vari rakstīt uz manu vārdu. [..]

Ieceres par bagātu dzīvi Pierīgā tomēr neizdevušās. Kāpēc Jānis no Rīgas atgriezies laukos, nav zināms. Bet viņa tēvs esot bijis skarba rakstura un diezgan skopas dabas. Radu atmiņās stāstīts, ka reiz Jānim tēva mājās ļoti sāpējis vēders. Sieva Ieva iejūgusi zirgu, lai tiktu pie daktera. Tikuši līdz Slates skolai, bet Jānis lūdzis griezt atpakaļ, jo nelīdzenais ceļš darot neciešamas sāpes. Jānis Rudzāns miris 1919. gada 30. maijā 30 gadu vecumā. Apglabāts Slates Bērza kapos. Pēc vīra nāves, Ieva ar meitām Olgu un Irmu turpināja dzīvot pie vīratēva Slatē. Tur arī dzimusi Olgas meita Baiba.

Dzimtas mājas “Līdumnieki” vēlākajos gados pārdotas jauniem saimniekiem, bet joprojām atrodas savā vietā. Vēstuli, kas izcelta kā 2021. gada aprīļa mēneša priekšmets,  Viesītes muzejam “Sēlija” nodevusi Jāņa Rudzāna mazmeita Baiba Prikule. Šobrīd dzimtas pēcteči Sēlijā vairs nedzīvo, bet vēstule ir kā saikne ar senču pusi.

Baiba Prikule piedalījusies vairākos Sēlijas kongresos. 27 gadus strādājusi Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur 2000. gadā izveidojusi ceļojošo izstādi “Sēlijas kultūrvēsturiskais mantojums”, izrādot cieņu dzimtajai pusei. Tā izstādīta daudzviet Sēlijā un Latvijā, tostarp Viesītē.

Izmantotie vēstures avoti:
Baibas Prikules dzimtas apraksts, rakstīts 2020. gadā.

Izmantotie tīmekļa resursi:
Latviešu Folkloras krātuves digitālais arhīvs (skatīts 2021. gada 27. aprīlī).
http://garamantas.lv/lv/collection/1448573/Jana-Rudzana-vestule