Mēneša priekšmets – Augusta Heidera svečturi (3, 2021)

Augusta Heidera svečturi

Marta mēneša priekšmets muzeja “Sēlija” krājumā ir Augusta Heidera (1875–1942) Viesītes Brīvības baznīcai darinātie svečturi, kas aplūkojami Vecā Stendera kabinetā Paula Stradiņa skolā.

Augusts Heiders dzimis 1875. gada 22. novembrī Ķegumā. Arodu apguvis lielākoties pašmācībā, jau no piecu gadu vecuma griežot dažādas lietas ganos. Praksi papildinājis Šveices pilsētā Cīrihē. Pirmā pasaules kara laikā nonācis Krievijā, kur pašmācībā sācis studēt dažādu tautu ornamentus, īpašu vērību piešķirot latviešu rakstiem. Lielākoties darinājis dažādas lādītes, kārbiņas, tintnīcas, kausus, tabakas etvijas. Tolaik tās bija iecienīta prece dažādu sīklietu veikalos. Kokgriezējs tās gatavoja rotaslietu glabāšanai, rokdarbiem, kārtīm un pat sērkociņiem. Tautā bieži dēvēts par Heidertēvu.

Savu izstrādājumu rotāšanai amatnieks izmantoja latviešu ģeometriskos tautas rakstus. Visi darbi tika izgriezti ar rokām no viena koka kluča, ārpusi pulējot, bet iekšpusi bieži vien izklājot ar cita koka oderi.  Tā kā virpošanu meistars nepārvaldīja, viņa darinātie svečturi tika vērtēti zemākā mākslinieciskā kvalitātē, jo tos bija grūti izgriezt ar nazi. Šķirbas, kas radās starp izgrieztajiem rakstiem, Heiders aizpildīja ar pašizgudrotu masu, imitējot inkrustāciju (cieta materiāla plāksnīšu iestrādāšana kādā virsmā vienā līmenī ar šo virsmu). Svečturus veidoja žuburaina ozola formā un bieži rotāja skujiņu rakstā.

Augusts Heiders darinājis divus koka šķīvjus un divus svečturus Viesītes Brīvības baznīcai, kas savulaik rotāja baznīcas altāri. 21. gadsimtā svečturi veiksmīgi tika glābti no nepiemērotiem apstākļiem un nodoti glabāšanai Viesītes muzejā “Sēlija”, kur tie papildina Vecā Stendera ekspozīciju muzeja nodaļā “Paula Stradiņa skola“.

1932. gadā Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas tūrisma birojs
rīkoja „Latviskas piemiņas lietiņas sacensības”, kuru žūrijas komisija lēma 10 labākajiem māksliniekiem piešķirt 20 latu godalgu.  Augustam Heideram to piešķīra par bērza un ābeles izstrādājumu kolekciju “Saulīte” –
papīrnažiem, pūra lādītēm un citām lietām. 1935. gadā izstādē Briselē ieguvis zelta medaļu un diplomu. 1936. gadā noslēdzis līgumu ar Siguldas kūrorta komisiju par “piemiņas lietiņu” jeb suvenīru izgatavošanu Siguldas tūristiem un kādu laiku apmeties uz dzīvi Siguldā.

Ar intarsijas tehnikā veidotajiem darbiem piedalījies I Latvijas daiļamatniecības izstādē 1937. gadā, ko rīkoja Latvijas Amatniecības kamera. Pirmajās izstādes dienās to apmeklēja 46 000 interesentu. 1938. gada 16. novembrī apbalvots ar Latvijas Republikas apbalvojumu – V šķiras Atzinības Krustu.

1942. gada februārī atklāja Jēkabpils keramiķa Andreja Pormaļa iekārtoto mākslas salonu Jēkabpilī Brīvības ielā 198, kur starp vietējo mākslinieku (keramiķa Andreja Pormaļa, gleznotājas Emmas Baltmanes, gleznotāja Kārļa Mudeļa, Oto un Ugas Skulmju) darbiem atradās arī tolaik iecienītās Heidertēva koka lādītes. 1942. gada 16. aprīlī, vedot darbus minētajam salonam Jēkabpilī, Augusts Heiders tos izrādīja viesītiešiem. Dzelzceļa arodskolas skolotājas Vītiņas dzīvoklis tika pārvērsts par miniatūru mākslas ekspressalonu. Tikšanās reizē meistars iepazīstināja ar savu darba procesu un rosināja jauniešus pievērsties lietišķajai mākslai. Tajā pašā 1942. gadā no 13. līdz 20. decembrim Viesītē norisinājās Latviešu mākslinieku darbu izstāde un Augusta Heidera kokgriezumu  izstāde.

Dzīvojis Lielvārdes “Būmaņos” un Sunākstes pagasta “Ausuļos”, bijis precējies un izaudzinājis trīs meitas un dēlu, kurš turpināja kokgriezēja arodu.  Dzīves laikā piedalījies vairāku sabiedrisko organizāciju dibināšanā un bijis biedrību valdes loceklis. Vairākkārt ziedojis līdzekļus labdarības organizācijām. Miris 1942. gada 4. jūnijā Sunākstē un apglabāts Sunākstes Lejaskroga kapos.

 

Izmantotā literatūra:
Kalnačs J. Tēlotājas mākslas dzīve nacistiskās Vācijas okupētajā Latvijā, 1941-1945. Rīga: Neputns, 2005.

Izmantotie vēstures avoti:
Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1303-3-19-336.
Valdības Vēstnesis, Nr.218 , 1932. gada 27. septembris.
Laikraksts "Jaunākās Ziņas" Nr.82, 1936. gfada 8. aprīlī.
Laikraksts "Aizsargs" Nr.3, 1937. gada 15. martā.
Laikraksts "Jēkabpils Vēstnesis" Nr.16, 1942. gada 23. aprīlī.
Laikraksts "Tēvija" Nr129, 1942. gada 6. jūnijs.
Laikraksts "Tēvija" Nr131, 1942. gada 9. jūnijs.
Laikraksts "Jēkabpils Vēstnesis" Nr.24, 1942. gada 18. jūnijā.

Izmantotie tīmekļa resursi:
Latvijas Nacionālās bibliotēkas, digitālā periodisko izdevumu bibliotēka
www.periodika.lv