Mēneša priekšmets – 6. Rīgas kājinieku pulka nozīme (9, 2020)

Viesītes muzeja “Sēlija” krājumu bagātina 6. Rīgas kājinieku pulka krūšu nozīme. Tā piederējusi Jānim Lucānam no Viesītes pagasta. Kolekcionāru vidū ap 2010. gadu šādas nozīmes novērtētas ar cenu 150 lati.

6. Rīgas kājnieku pulka krūšu nozīmes pamatā stilizēts zeltainas krāsas saules atveids ar reljefiem stariem kā liesmas, kas veido ovālu. Uz saules vertikāli uzlikts šķēps ar asmeni uz leju. Šķēpa rokturis pāriet saules staru līniju. Uz roktura šķērša ugunskrusts, zobena asmens apakšējā daļā zeltīts cipars “6”. Sauli puslokā ietver reljefi lauru un ozola zari. Nozīme apstiprināta 1922. gada 8. aprīlī. Krūšu nozīmes meta autors – mākslinieks Rihards Zariņš.

6. Rīgas kājnieku pulks saformēts 1919. gada 27. jūlijā kā 4. Siguldas kājnieku pulks, no 5. augusta nosaukums – 6. Rīgas kājnieku pulks.  Ietilpis Vidzemes divīzijā. Pulks piedalījies cīņās pret Bermontu, 1920. gada oktobrī pārdislocēts uz Rīgu. Brīvības cīņās krituši 74 karavīri, ievainoti 434, ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvoti 117 karavīri. Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts, apvienots ar 3. Jelgavas kājnieku pulku un iekļauts Sarkanās Armijas 24. teritoriālajā korpusā kā 195. strēlnieku pulks.