Mēneša priekšmets – skolas sols Paula Stradiņa skolā (10, 2020)

Erismana izgudrotie un Korotkova pilnveidotie skolas soli.

Paula Stradiņa skola kā muzeja “Sēlija” nodaļa izveidota 2011. gadā vēsturiskajā Eķengrāves pagastskolas ēkā.  Skolas nams celts 1880. gadā un līdz pat 2002. gadam šeit atradās mācību iestāde. Vieni no nozīmīgākajiem priekšmetiem muzeja krājumā, kas saglabājušies no skolas laikiem, ir literatūras klases skolas soli. Oktobra mēnesī, kad tiek atzīmēta skolotāju diena, Paula Stradiņa skolas soli iecelti mēneša priekšmeta godā.

1869. gadā acu ārsts Frīdrihs Huldreihs (Friedrich Huldreich), kurš bija pārcēlies no Šveices uz dzīvi Krievijas impērijā, lai kļūtu par profesoru Maskavas universitātē, pārgāja pareizticībā, mainot vārdu uz Fjodors Erismans (Фёдор Эрисман). Nākamajā gadā viņš publicēja savu pētījumu “Par tuvredzības rašanos skolas ietekmē” (“О влиянии школы на происхождение близорукости“), kurā norādīja uz pieaugušo tendenci tuvredzībai ar katru skolā pavadīto gadu, un piedāvāja virkni uzlabojumu skolas telpu interjerā,  sākot ar apgaismi, un beidzot ar skolas soliem. Viņš piedāvāja jauna tipa skolas solu, kurā tajā sēžot, skolēnam nebūtu sakumpusi mugura, bet lasīšanai un rakstīšanai tiktu ievērots attālums līdz acīm 30-40 cm, pie tam taisnā leņķī. Sols veidoja viengabala konstrukciju, kurā apvienots galda virsma un krēsls. Taču šādi ozolkoka soli Krievijā šķita pārāk dārgi skolām, bez tam tie bija vienvietīgi, kas neļāva palielināt skolēnu skaitu visai nelielajās klašu telpās.

Pēterburgas universitātes students Pjotrs Korotkovs (Пётр Феоктистович Коротков), kurš ticis izsūtīts uz Sibīriju par nevēlamiem publiskiem izteikumiem, bija skolotājs Brusņatas ciemā. Viņš nolēma pārveidot Erismana solu. jaunā dizaina sols bija divvietīgs, kas ļāva vairāk tādus izvietot telpā. Atvieglotā konstrukcija samazināja mēbeles ražošanas izmaksas. Tam bija atvāžama galda virsmas mala, kas ļāva piecelties solā kājās, lai atbildētu uz skolotāja jautājumiem. Galda virsmā tika izgrebtas gropes rakstāmlietām un tušas/tintes pudelītei, kas tik bieži apgāzās un izlija vai nu uz burtnīcas, vai klases biedra muguras. Tā kā lauku skolās bērniem nebija savu mantu skapīšu, Korotkovs ierīkoja zem galda virsmas plauktu mācību grāmatām, bet sola sānā āķi skolas somai. Projekts izrādījās veiksmīgs — 1887. gadā Urālu un Sibīrijas amatniecības un rūpniecības sasniegumu izstādē tas saņēma sudraba medaļu, kā arī valsts pasūtījumu tā ražošanai. Šis t.s. Erismana sols ar nenozīmīgām izmaiņām tika izmantots praktiski 100 gadus, līdz 1970 gados tika atzīts par dārgu, un skolās atgriezās pie tā, pret ko tā cīnījās pats Erismans – horizontālas galda virsmas un atsevišķiem krēsliem.

Erismana izgudrotie un Korotkova pilnveidotie soli joprojām apskatāmi Paula Stradiņa skolas literatūras klases ekspozīcijā. Kopā ar dūcošajām klases lampām, tumši brūno tāfeli un paaugstinājumu klases priekšā tie veido autentisku 20. gadsimta vidus klases iekārtojumu, kas daudziem jo daudziem muzeja apmeklētājiem atsauc atmiņā bērnības laiku skolā. Muzejā tiek piedāvāta izglītojošā programma “Glītrakstīšana ar tinti”, kas ļauj piedzīvot autentiskas sajūtas tā laika mācību stundā.

Starptautiskā skolotāju diena visā pasaulē tiek atzīmēta 5. oktobrī, kas pēc Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) iniciatīvas 1994. gadā tika pasludināta par starptautisku svinamo dienu. Latvijā oficiāli šie svētki tiek atzīmēti oktobra pirmajā svētdienā, lai gan patiesībā visbiežāk tos svin oktobra pirmajā piektdienā – nedēļas pēdējā mācību dienā.