Monthly Archives: februāris 2020

Svinam Starptautisko dzimtās valodas dienu!

Svinam Starptautisko dzimtās valodas dienu visā pasaulē!

Sēļu valoda – baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. – 2. gt. sākumā runāta, domājams, Dienvidaustrumvidzemē, Augšzemgalē, kā arī tai tuvākajos tagadējās Lietuvas novados. Par sēļu valodu saglabājies ļoti maz ziņu. Tiek uzskatīts, ka sēļu valoda izzuda ap 15. gadsimtu. Sēļu valodas ietekmes pēdas redzamas latviešu valodas augšzemnieku dialekta sēliskajās izloksnēs, kas ir dzirdamas Augšzemē jeb Sēlijā un Vidzemē ap Ērgļiem, Koknesi, Pļaviņām un Madonu.

Piedāvājam dažus vārdus sēliskajā izloksnē! Šodien sēliskās izloksnes apvidvārdus varam atrast literārajos darbos, piemēram, Jāņa Jaunsudrabiņa.

Mēneša priekšmets – fotogrāfija, kas ataino elektrības ievilkšanu Viesītes pilsētā (2, 2020)

Muzeja „Sēlija” krājuma papildināšanai nodota Eķengrāves fotogrāfa Pētera Grundmaņa (1884-1949) fotografēta fotogrāfija, uzlīmēta uz kartona paspartū.

Fotogrāfijā redzama cilvēku grupa, kas piedalās elektrības ievilkšanā Eķengrāves centrā. Fonā redzamā māja ar divām izkārtnēm pie sienas piederēja profesora Paula Stradiņa vecākiem – Jānim  un Marei Stradiņiem. Tirgotavā Stradiņu ģimene tirgoja dažādas saimniecībā nepieciešamas lietas. Viena no izkārtnēm liecina, ka šajā ēkā atradas arī darbnīca. Šie notikumi Eķengrāvē (Viesītē) ir risinājušies 1920-tajos gados. To, ka notikums ir bijis ievērības cienīgs, var pamanīt arī fotogrāfijā. Veikala apmeklētāji vēro notiekošo.

Viesītes depo, kur tika speciāli ierīkota elektrostacija, spēja nodrošināt ar elektroenerģiju ne vien dzelzceļa mezglu, bet arī Viesītes pilsētu.

Viesītes pilsētai 92. dzimšanas diena

1928. gada 7. februārī ar Latvijas Republikas valdības rīkojumu Viesītes miestam piešķīra pilsētas tiesības. Pēc kārtas Viesīte kļuva par 45. Latvijas pilsētu. Lēmumu par pilsētas tiesību piešķiršanu pagastnamā nolasīja miesta skrīveris Kārlis Bagātais. Jautājumu par pilsētas nosaukumu un ģerboni uzticēja lemt speciālai komisijai. Priekšlikumi bija dažādi: Ozolaine, Ķikste, Jaunrīga, Jurjena. Tomēr komisija nolēma par labu vārdam Viesīte, kas ir baltu cilmes vārds un aizgūts no upes vārda.

Daudz laimes, Viesīte, 92. dzimšanas dienā! Leposimies ar savu pilsētu, vēsturi, cilvēkiem! Mums ir tik daudz skaista un unikāla, kam ikdienā varbūt arī nepievēršam uzmanību, paejam garām, nenovērtējam. Tieši šodiena ir diena, lai atzītos savai pilsētai mīlestībā!

Foto: Viesīte, 20. gs. 30. gadi. Pētera Grundmaņa foto.

Viesītes novads pārstāvēts izstādē-gadatirgū “Balttour 2020” (FOTO)

No 31. janvāra līdz 2. februārim Ķīpsalā notika 27. starptautiskā tūrisma izstāde-gadatirgus “Balttour 2020”, kur sezonas jaunumus, populārākās iespējas, īpašos piedāvājumus un izdevīgus pirkumus Latvijas apceļošanai un pasaules atklāšanai piedāvāja vairāk nekā 860 tūrisma uzņēmumu! Starptautiskā tūrisma izstāde-gadatirgus  “Balttour” ir Baltijā nozīmīgākā tikšanās vieta daudzu pasaules valstu tūrisma profesionāļiem, kur veidojas jauni kontakti, tiek plānoti jauni maršruti un stiprināta esošā sadarbība.

Zemgales plānošanas reģions arī šogad piedāvāja tradicionālos 6 pudurus – Jelgavas, Bauskas, Dobeles, Vidusdaugavas, Sēlijas, Jēkabpils. Visas trīs dienas Sēlijas pudurī, ko pārstāvēja Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes novadi, bija iespējams uzzināt par tūrisma objektiem un pakalpojumiem Sēlijā. Viesītes novada tūrisma piedāvājumu prezentēja Viesītes Tūrisma informācijas punkta speciāliste Ligita Levinska-Drozdova un Viesītes muzeja “Sēlija” speciāliste Valija Fišere. Speciālistes informēja arī par lielākajiem šī gada kultūras un sporta pasākumiem Viesītes novadā un Sēlijā, aicinot tos apmeklēt. Novadu un pagastu svētki ir labs iemesls, lai apmeklētu kādu vietu un reizē to iepazītu vairāk.

Tūristi aizvien interesējas par kultūrvēsturiskajām vietām, dabas objektiem un aktīvā tūrisma pakalpojumiem, kā arī katru gadu pieaug interese par gastronomiskā tūrisma pakalpojumiem. Šogad daudzi interesējās par dabas un izziņu pārgājienu maršrutiem. Apmeklētāji joprojām interesējās par kopējiem maršrutiem Sēlijā; piektais neoficiālais Latvijas novads joprojām ir neatklāts un daudziem nezināms, sākot pat ar ģeogrāfisko novietojumu.