Apsveikums

Mēneša priekšmets – televizors (4, 2020)

Aprīlī muzeja krājumā nonācis televizors ar radio “KANSAI”, kas izpelnījies aprīļa mēneša priekšmeta statusu. Pasaulē šī brīža situācijā televizors noteikti ir viena no izklaides iespējām.

Ģimene no Viesītes to ņēma līdzi atpūtas ceļojumos, lai būtu informēti par jaunākajiem notikumiem gan Latvijā, gan pasaulē. Televizora augstums ir 17 cm, ekrāna izmērs pa diagonāli ir 12,5 cm. Ražots Vācijā 90. gados.

Sveicam Lieldienās!

Šogad Lieldienas svinēsim mazliet neierasti. Tomēr svētki nav atcelti! Aicinām svētkus atzīmēt un kopt senās latviešu tradīcijas šaurākā ģimenes lokā! Krāso olas, mazgā muti tekošā ūdenī, apēd trīspadsmit dzērvenes, piedalies olu kaujās, ēd apaļas formas ēdienus, šūpojies, ripini olas, vēro laiku, mini mīklas un ej rotaļās, tādējādi sev un savai ģimenei nodrošinot veselību, skaistumu, pārticību, enerģiju un veiksmi!
Lai priecīgas, veselīgas un krāsainas Lieldienas!

25. marts – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

Lai arī šī brīža situācija valstī liedz cilvēku vienkopus pulcēšanos un pasākumu rīkošanu, tas neliedz mums katram atcerēties un pieminēt šo skumjo dienu – 1949. gada 25. martu, kad padomju okupācijas vara veica otro Latvijas iedzīvotāju masu izsūtīšanu. Muzeja, pašvaldības un Kultūras pils pārstāvji individuāli šodien nolika ziedus un aizdedza svecītes pie pieminekļa, kas veltīts komunistiskā genocīda upuru piemiņai.

25. marts – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Šajā datumā 1949. gadā notika Latvijas iedzīvotāju masveida izsūtīšana uz attāliem PSRS reģioniem. Īstenojot Baltijas iedzīvotāju deportācijas operāciju “Krasta banga” (Priboj), vienas nakts laikā savu ceļu uz Sibīriju bija spiesti uzsākt aptuveni 90 000 cilvēku. Izsūtāmajiem ļāva ņemt līdzi 1500 kg mantu uz vienu ģimeni. Visu pārējo īpašumu konfiscēja. No Viesītes un apkārtējiem pagastiem izsūtīja ap 259 cilvēkiem. Deportācija bija pilnībā vērsta pret zemniecību, lai gan ne visi deportētie bija zemnieki.

25. marts ir diena, kad no dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu, tostarp sievietes, sirmgalvji un bērni, kas dzimtajā Latvijā vairs neatgriezās. Ne visi, kuri piedzīvoja izsūtījuma šausmas un pazemojumus, atgriezās savā dzimtenē. Bet tie, kuriem bija tā laime atgriezties, savās atmiņās daloties saka, ka izdzīvot svešajā un skarbajā vidē viņiem palīdzējusi latviešu spīts, dziesma un neremdināmās ilgas pēc savas zemes.

Mēneša priekšmets martā – divas komponista Arvīda Žilinska skaņuplates (3, 2020)

„Mana Dzimtene jaukā” (“Zilo ezeru zeme”), „Laba slava sniedziņam”, „Lelles jaka”, “Kaķīts mans” – šīs dziesmas noteikti zina ikviens. Martā mūsu izcilais novadnieks Arvīds Žilinskis atzīmētu 115 gadu jubileju, tāpēc muzeja mēneša priekšmeta godā  ir 2 vinila skaņuplates ar komponista solo dziesmām.

Komponists, pianists un Latvijas Valsts konservatorijas profesors Arvīds Žilinskis dzimis 1905. gada 31. martā Saukas pagastā, Zemgalē, lauksaimnieka ģimenē. Dzimis vietā, kur daba ir pati pilnība – Ormaņkalns un tā virsotne Līgo kalniņš, Saukas ezers un līkumainie Sēlijas mazie un lielie ceļi.

Muzikālo izglītību ieguvis Harkovas konservatorijā (1917–1919), un Latvijas Valsts konservatorijā (mūsdienās – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija), kur studējis klavierspēli pie B. Roges (1920–1927), kompozīciju un teoriju pie Jāzepa Vītola (1928–1933). Bijis Rīgas Tautas konservatorijas pedagogs (1927–1937). Kopš 1937. gada pasniedzis klavierspēli LVK, kopš 1952. gada vadījis obligāto klavieru katedru, kopš 1967. gada – profesors. Aizsaulē devies 1993. gada 31. oktobrī.

Svarīga informācija

Cienījamie muzeja apmeklētāji!

Ievērojot Ministru kabineta rīkojumu pār ārkārtas situācijas izsludināšanu valstī ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību, Viesītes muzejs “Sēlija” būs slēgts apmeklētājiem no 2020. gada 13. marta līdz 14. aprīlim. Par plānoto ekskursiju pārcelšanu vai atcelšanu sazināsimies individuāli.

Kultūras, izglītības, izklaides un sporta iestāžu slēgšana ir daļa no drošības pasākumiem, reaģējot uz Pasaules veselības organizācijas 2020. gada 11. marta paziņojumu, ka Covid-19 ir sasniegusi pandēmijas apmērus. Sociālā distancēšanās tiek veicināta ar mērķi iespējami efektīvi ierobežot vīrusa izplatīšanos.

Tikmēr tiekamies muzeja sociālajos tīklos!

Jautājumu gadījumā lūgums zvanīt: 29116334 / 28681126 vai rakstīt info@muzejsselija.lv / tip@viesite.lv

Būsim atbildīgi par sevi un apkārtējiem!

Sirsnīgi sveicieni Starptautiskajā sieviešu dienā!

Dāmas, lai skaista, pavasarīga un priecīga Starptautiskā sieviešu diena!

 

 

 

 

 

 

 

 

Foto no muzeja “Sēlija” apsveikuma kartīšu kolekcijas

Svinam Starptautisko dzimtās valodas dienu!

Svinam Starptautisko dzimtās valodas dienu visā pasaulē!

Sēļu valoda – baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. – 2. gt. sākumā runāta, domājams, Dienvidaustrumvidzemē, Augšzemgalē, kā arī tai tuvākajos tagadējās Lietuvas novados. Par sēļu valodu saglabājies ļoti maz ziņu. Tiek uzskatīts, ka sēļu valoda izzuda ap 15. gadsimtu. Sēļu valodas ietekmes pēdas redzamas latviešu valodas augšzemnieku dialekta sēliskajās izloksnēs, kas ir dzirdamas Augšzemē jeb Sēlijā un Vidzemē ap Ērgļiem, Koknesi, Pļaviņām un Madonu.

Piedāvājam dažus vārdus sēliskajā izloksnē! Šodien sēliskās izloksnes apvidvārdus varam atrast literārajos darbos, piemēram, Jāņa Jaunsudrabiņa.

Mēneša priekšmets – fotogrāfija, kas ataino elektrības ievilkšanu Viesītes pilsētā (2, 2020)

Muzeja „Sēlija” krājuma papildināšanai nodota Eķengrāves fotogrāfa Pētera Grundmaņa (1884-1949) fotografēta fotogrāfija, uzlīmēta uz kartona paspartū.

Fotogrāfijā redzama cilvēku grupa, kas piedalās elektrības ievilkšanā Eķengrāves centrā. Fonā redzamā māja ar divām izkārtnēm pie sienas piederēja profesora Paula Stradiņa vecākiem – Jānim  un Marei Stradiņiem. Tirgotavā Stradiņu ģimene tirgoja dažādas saimniecībā nepieciešamas lietas. Viena no izkārtnēm liecina, ka šajā ēkā atradas arī darbnīca. Šie notikumi Eķengrāvē (Viesītē) ir risinājušies 1920-tajos gados. To, ka notikums ir bijis ievērības cienīgs, var pamanīt arī fotogrāfijā. Veikala apmeklētāji vēro notiekošo.

Viesītes depo, kur tika speciāli ierīkota elektrostacija, spēja nodrošināt ar elektroenerģiju ne vien dzelzceļa mezglu, bet arī Viesītes pilsētu.

Viesītes pilsētai 92. dzimšanas diena

1928. gada 7. februārī ar Latvijas Republikas valdības rīkojumu Viesītes miestam piešķīra pilsētas tiesības. Pēc kārtas Viesīte kļuva par 45. Latvijas pilsētu. Lēmumu par pilsētas tiesību piešķiršanu pagastnamā nolasīja miesta skrīveris Kārlis Bagātais. Jautājumu par pilsētas nosaukumu un ģerboni uzticēja lemt speciālai komisijai. Priekšlikumi bija dažādi: Ozolaine, Ķikste, Jaunrīga, Jurjena. Tomēr komisija nolēma par labu vārdam Viesīte, kas ir baltu cilmes vārds un aizgūts no upes vārda.

Daudz laimes, Viesīte, 92. dzimšanas dienā! Leposimies ar savu pilsētu, vēsturi, cilvēkiem! Mums ir tik daudz skaista un unikāla, kam ikdienā varbūt arī nepievēršam uzmanību, paejam garām, nenovērtējam. Tieši šodiena ir diena, lai atzītos savai pilsētai mīlestībā!

Foto: Viesīte, 20. gs. 30. gadi. Pētera Grundmaņa foto.