Viesītes novads pārstāvēts izstādē-gadatirgū “Balttour 2020” (FOTO)

No 31. janvāra līdz 2. februārim Ķīpsalā notika 27. starptautiskā tūrisma izstāde-gadatirgus “Balttour 2020”, kur sezonas jaunumus, populārākās iespējas, īpašos piedāvājumus un izdevīgus pirkumus Latvijas apceļošanai un pasaules atklāšanai piedāvāja vairāk nekā 860 tūrisma uzņēmumu! Starptautiskā tūrisma izstāde-gadatirgus  “Balttour” ir Baltijā nozīmīgākā tikšanās vieta daudzu pasaules valstu tūrisma profesionāļiem, kur veidojas jauni kontakti, tiek plānoti jauni maršruti un stiprināta esošā sadarbība.

Zemgales plānošanas reģions arī šogad piedāvāja tradicionālos 6 pudurus – Jelgavas, Bauskas, Dobeles, Vidusdaugavas, Sēlijas, Jēkabpils. Visas trīs dienas Sēlijas pudurī, ko pārstāvēja Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes novadi, bija iespējams uzzināt par tūrisma objektiem un pakalpojumiem Sēlijā. Viesītes novada tūrisma piedāvājumu prezentēja Viesītes Tūrisma informācijas punkta speciāliste Ligita Levinska-Drozdova un Viesītes muzeja “Sēlija” speciāliste Valija Fišere. Speciālistes informēja arī par lielākajiem šī gada kultūras un sporta pasākumiem Viesītes novadā un Sēlijā, aicinot tos apmeklēt. Novadu un pagastu svētki ir labs iemesls, lai apmeklētu kādu vietu un reizē to iepazītu vairāk.

Tūristi aizvien interesējas par kultūrvēsturiskajām vietām, dabas objektiem un aktīvā tūrisma pakalpojumiem, kā arī katru gadu pieaug interese par gastronomiskā tūrisma pakalpojumiem. Šogad daudzi interesējās par dabas un izziņu pārgājienu maršrutiem. Apmeklētāji joprojām interesējās par kopējiem maršrutiem Sēlijā; piektais neoficiālais Latvijas novads joprojām ir neatklāts un daudziem nezināms, sākot pat ar ģeogrāfisko novietojumu.

Informācijai

 

01.02. MUZEJA NODAĻAS – PAULA STRADIŅA SKOLA UN MAZĀ BĀNĪŠA PARKS – SLĒGTAS.

Tiksimies izstādē-gadatirgū “Balttour 2020”, kur muzeja darbinieki pastāstīs par tūrisma iespējām Viesītes novadā un Sēlijā!

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

Izstāde-gadatirgus “Balttour 2020”

Zemgales piedāvājumā tūristiem – aizvien vairāk starptautisku maršrutu

Zemgales Plānošanas reģionā (ZPR) vairāku gadu intensīvs darbs pārrobežu sadarbības programmas atbalstīto projektu ieviešanā, arī tūrisma nozares attīstībā vainagojies ar virkni jaunu produktu piedāvājumu – starptautiskiem tūrisma maršrutiem, kas aptver gan teritorijas centrālo daļu, gan Sēlijas apvidu un ietiecas kaimiņzemes Lietuvas pierobežā.

Iekļaujoties starptautiskajā kultūras tūrisma maršrutā “Baltu ceļš” ar vairāk nekā 110 objektiem, zemgaliešu aprūpē ir maršruta kartē un ceļvedī iezīmētais, tā dēvētais Zemgaļu un Sēļu loks. Izvēloties šo piedāvājumu, ceļotājus gaida iepazīšanās ar senām kulta vietām – avotiem, dižkokiem, mežiem, ezeriem, kalniem, alām, akmeņiem, ar arheoloģiskajām liecībām, kas glabājas vietējos muzejos un ekspozīcijās, ar amatniecības centiem un amatu prasmēm, ar seniem pilskalniem, parkiem un dabas takām, kā arī ar lieliskiem cilvēkiem – zemgaļu un sēļu tradīciju glabātājiem un kopējiem. Ar minēto maršrutu jau iepazinušiem Latvijas un Lietuvas žurnālisti, tūrisma operatori un gidi, par to vēstī vairākās svešvalodās izdotā karte, ceļvedis un video stāsts.

Izstāde “Mana lauku sēta”

Dienās, kad tik daudz runājam par savu zemi, Latviju un latviešiem, gribu ticēt, ka mūsu tauta saglabās savas senās kultūras tradīcijas, krāšņos tautas tērpus, mīlestību pret dziesmu un deju, ka latviskais zemnieka gars un cieņa pret zemi un darbu saglabāsies paaudžu paaudzēs.

Īstā latvieša vieta ir laukos, lauku sētā. Tēvu tēvi, vectēvi ir bijuši zemes kopēji un darījuši to ar lielu mīlestību un atbildību. Lai arī cik skaistas būtu mūsu pilsētas, tomēr dabas burvīgumu mēs varam izjust tikai laukos.

Pagātni savienojot ar tagadni un sagaidot Latvijas Republikas 101. dzimšanas dienu, Viesītes vidusskolā noslēdzās projekts “Mana lauku sēta”. Mājas darbs – izveidot 3D maketu lauku sētai, kas tika uzdots 6. – 8. klašu zēniem mājturības un tehnoloģiju stundā kā kopdarbs ar vecākiem, izvērtās par kārtīga projekta cienīgu pasākumu, ko atzinīgi novērtēja gan skolas personāls un izglītojamie, gan skolas akreditācijas komisija, kas skolā uzturējās divas dienas. Paldies bērniem un vecākiem!

Izstādi veido 33 darbiņi, kas veidoti no dažādiem mājās un dabā pieejamiem materiāliem. Tie visi ir interesanti, idejām un izdomas pārpilni. Vecāki ir darbojušies kopā ar saviem bērniem, ir ieguldīts ļoti pamatīgs un laikietilpīgs darbs. Piedāvājums, ko saņēmām no Viesītes muzeja darbiniekiem par bērnu darbu izstādes izveidošanu muzeja telpās, patīkami pārsteidza. Paldies viņiem!

Latvieša rakstura iezīmes – sirsnība, strādīgums un mīlestība pret dabu – nezudīs arī turpmāk. Latvija un mēs, latvieši, esam viens liels veselums, viena maza, taču ļoti spoža zvaigzne pie pasaules debesīm. Es ticu, ka mēs nezaudēsim savas tautas vērtības un palīdzēsim viens otram arī nākotnē veidot Latviju.

Viesītes vidusskolas mājturības un tehnoloģiju skolotājs G. Grieķeris

Piemiņas brīdis pie piemiņas akmens mājas vietā, kur dzimis prof. Pauls Stradiņš

 

17.01.1896. Viesītē dzimis prof. Pauls Stradiņš (1896-1958) – izcils latviešu ārsts, talantīgs ķirurgs, onkologs, medicīnas vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks, Medicīnas vēstures muzeja dibinātājs.
“Sasniegumi ir tikai tur, kur ļoti daudz strādāts. Darbu vajag mīlēt. Ir jāizjūt, ka darbs nav slogs, bet dzīves piepildījums.” /prof. Pauls Stradiņš/

Foto: muzeja “Sēlija” arhīvs

Mēneša priekšmets – pašizgatavots elektriskais friziera komplekts (1, 2020)

Viesītes frizētavā Brīvības ielā 5 ((bijusī pasta ēka) strādāja friziere Valija Balode. Lai atvieglotu frizieres darbu, viņas vīrs Ādams Balodis izgatavoja elektrisko friziera komplektu, ar kura palīdzību uz metāla stieņiem tika uzkarsētas metāliskas „krāsniņas”. Matus iesmērēja ar ķīmisku vielu, uztina uz metāla ruļļiem, virsū lika uzkarsētas krāsniņas. Starp krāsniņām lika vati, lai nebojātu galvas ādu. Šī ierīce tika lietota jau sešdesmitajos gados. Papildus friziere strādāja arī savās mājās un lika ķīmiskos ilgviļņus, kas saglabāja savu formu vismaz pus gadu.

1980. gadi bija noturīgo ķīmisko matu cirtu zelta laiks. Modē bija milzīgas kuplas frizūras, kur matu cirta bija ļoti smalka, toties frizūra izteikti sprogaina.

Pirmos mēģinājumus cirtot matus ar dažādiem primitīviem paņēmieniem nomainīja vērā ņemams jauninājums – matu cirtošana ar visiem pazīstamo paņēmienu – permanentu (noturīgi ķīmiskie ilgviļņi). 1905. gadā vācietis Kārlis-Ludvigs Neslers demonstrēja savu izgudrojumu — ķīmiskos aparāta ilgviļņus. Tas izskatījās šādi – aparāta prezentācijas laikā modeļa matus uztina uz divpadsmit gariem, diezgan platiem un smagiem misiņa stieņiem, ko pieslēdza sakarsējamam elektriskam aparātam. Visa procedūra ilga aptuveni piecas stundas. Jaunais matu sakārtojums noturību saglabāja 6 mēnešus. Ilgus gadus Kārlis stradāja Londonā, kur savā frizētavā daudz eksperimentēja, kamēr atklāja šķidruma komponentus.

Foto no muzeja “Sēlija” krājuma

Apsveicam svētkos

Viesītē norisinājusies 29. zinātniskā konference “Buclera lasījumi”

Pasaules fotogrāfijas 180. gadskārtā 14. decembrī Viesītes Kultūras pilī norisinājās 29. zinātniskā konference “Buclera lasījumi”, kur savus pētījumus un atklājumus prezentēja pētnieki no Madonas, Valmieras, Cēsīm, Rīgas un Preiļiem.

Sarīkojums aizsācies Saukā, pieminot Mārtiņa Buclera (1866-1944) dzimšanas dienu. Vēlāk, apvienojot to ar Latvijas Fotogrāfu Forumu, kļuvis par nozīmīgu fotogrāfu un entuziastu pulcēšanās dienu. “Buclera lasījumi” ir vienīgā fotogrāfijas vēsturei veltītā regulārā konference, kurā pētnieki un vēsturnieki prezentē savus jaunākos pētījumus, kas papildina par maz pētīto Latvijas fotogrāfijas vēsturi. Šajā konferencē sniegtā informācija ir noderīga ikvienam, kurš patiesi interesējas par fotogrāfiju Latvijā, bet jo īpaši to mācību iestāžu pasniedzējiem, kurās notiek profesionālu fotogrāfu izglītošana.

Pasākumu atklāja Viesītes novada domes priekšsēdētājs Alfons Žuks, pasniedzot Arno Marnicam pateicību par ieguldīto darbu zinātniskās konferences “Buclera lasījumi” organizēšanā, tādējādi turpinot Mārtiņa Buclera mērķus un uzdevumus – veicināt nozares attīstību un Latvijas fotogrāfijas vēstures pētniecību.

29. zinātniskās konferences “Buclera lasījumi” programma_14.12.2019.