Izstāde “Mana lauku sēta”

Dienās, kad tik daudz runājam par savu zemi, Latviju un latviešiem, gribu ticēt, ka mūsu tauta saglabās savas senās kultūras tradīcijas, krāšņos tautas tērpus, mīlestību pret dziesmu un deju, ka latviskais zemnieka gars un cieņa pret zemi un darbu saglabāsies paaudžu paaudzēs.

Īstā latvieša vieta ir laukos, lauku sētā. Tēvu tēvi, vectēvi ir bijuši zemes kopēji un darījuši to ar lielu mīlestību un atbildību. Lai arī cik skaistas būtu mūsu pilsētas, tomēr dabas burvīgumu mēs varam izjust tikai laukos.

Pagātni savienojot ar tagadni un sagaidot Latvijas Republikas 101. dzimšanas dienu, Viesītes vidusskolā noslēdzās projekts “Mana lauku sēta”. Mājas darbs – izveidot 3D maketu lauku sētai, kas tika uzdots 6. – 8. klašu zēniem mājturības un tehnoloģiju stundā kā kopdarbs ar vecākiem, izvērtās par kārtīga projekta cienīgu pasākumu, ko atzinīgi novērtēja gan skolas personāls un izglītojamie, gan skolas akreditācijas komisija, kas skolā uzturējās divas dienas. Paldies bērniem un vecākiem!

Izstādi veido 33 darbiņi, kas veidoti no dažādiem mājās un dabā pieejamiem materiāliem. Tie visi ir interesanti, idejām un izdomas pārpilni. Vecāki ir darbojušies kopā ar saviem bērniem, ir ieguldīts ļoti pamatīgs un laikietilpīgs darbs. Piedāvājums, ko saņēmām no Viesītes muzeja darbiniekiem par bērnu darbu izstādes izveidošanu muzeja telpās, patīkami pārsteidza. Paldies viņiem!

Latvieša rakstura iezīmes – sirsnība, strādīgums un mīlestība pret dabu – nezudīs arī turpmāk. Latvija un mēs, latvieši, esam viens liels veselums, viena maza, taču ļoti spoža zvaigzne pie pasaules debesīm. Es ticu, ka mēs nezaudēsim savas tautas vērtības un palīdzēsim viens otram arī nākotnē veidot Latviju.

Viesītes vidusskolas mājturības un tehnoloģiju skolotājs G. Grieķeris

Mēneša priekšmets – pašizgatavots elektriskais friziera komplekts (1, 2020)

Viesītes frizētavā Brīvības ielā 5 ((bijusī pasta ēka) strādāja friziere Valija Balode. Lai atvieglotu frizieres darbu, viņas vīrs Ādams Balodis izgatavoja elektrisko friziera komplektu, ar kura palīdzību uz metāla stieņiem tika uzkarsētas metāliskas „krāsniņas”. Matus iesmērēja ar ķīmisku vielu, uztina uz metāla ruļļiem, virsū lika uzkarsētas krāsniņas. Starp krāsniņām lika vati, lai nebojātu galvas ādu. Šī ierīce tika lietota jau sešdesmitajos gados. Papildus friziere strādāja arī savās mājās un lika ķīmiskos ilgviļņus, kas saglabāja savu formu vismaz pus gadu.

1980. gadi bija noturīgo ķīmisko matu cirtu zelta laiks. Modē bija milzīgas kuplas frizūras, kur matu cirta bija ļoti smalka, toties frizūra izteikti sprogaina.

Pirmos mēģinājumus cirtot matus ar dažādiem primitīviem paņēmieniem nomainīja vērā ņemams jauninājums – matu cirtošana ar visiem pazīstamo paņēmienu – permanentu (noturīgi ķīmiskie ilgviļņi). 1905. gadā vācietis Kārlis-Ludvigs Neslers demonstrēja savu izgudrojumu — ķīmiskos aparāta ilgviļņus. Tas izskatījās šādi – aparāta prezentācijas laikā modeļa matus uztina uz divpadsmit gariem, diezgan platiem un smagiem misiņa stieņiem, ko pieslēdza sakarsējamam elektriskam aparātam. Visa procedūra ilga aptuveni piecas stundas. Jaunais matu sakārtojums noturību saglabāja 6 mēnešus. Ilgus gadus Kārlis stradāja Londonā, kur savā frizētavā daudz eksperimentēja, kamēr atklāja šķidruma komponentus.

Foto no muzeja “Sēlija” krājuma

Apsveicam svētkos

Viesītē norisinājusies 29. zinātniskā konference “Buclera lasījumi”

Pasaules fotogrāfijas 180. gadskārtā 14. decembrī Viesītes Kultūras pilī norisinājās 29. zinātniskā konference “Buclera lasījumi”, kur savus pētījumus un atklājumus prezentēja pētnieki no Madonas, Valmieras, Cēsīm, Rīgas un Preiļiem.

Sarīkojums aizsācies Saukā, pieminot Mārtiņa Buclera (1866-1944) dzimšanas dienu. Vēlāk, apvienojot to ar Latvijas Fotogrāfu Forumu, kļuvis par nozīmīgu fotogrāfu un entuziastu pulcēšanās dienu. “Buclera lasījumi” ir vienīgā fotogrāfijas vēsturei veltītā regulārā konference, kurā pētnieki un vēsturnieki prezentē savus jaunākos pētījumus, kas papildina par maz pētīto Latvijas fotogrāfijas vēsturi. Šajā konferencē sniegtā informācija ir noderīga ikvienam, kurš patiesi interesējas par fotogrāfiju Latvijā, bet jo īpaši to mācību iestāžu pasniedzējiem, kurās notiek profesionālu fotogrāfu izglītošana.

Pasākumu atklāja Viesītes novada domes priekšsēdētājs Alfons Žuks, pasniedzot Arno Marnicam pateicību par ieguldīto darbu zinātniskās konferences “Buclera lasījumi” organizēšanā, tādējādi turpinot Mārtiņa Buclera mērķus un uzdevumus – veicināt nozares attīstību un Latvijas fotogrāfijas vēstures pētniecību.

29. zinātniskās konferences “Buclera lasījumi” programma_14.12.2019.

Mēneša priekšmets – fotogrāfija ar Viesītes Brīvības baznīcu (12, 2019)

Viesītes Brīvības baznīcai 80

Tagadējā Viesītes teritorija ietilpa Sunākstes ev. lut. draudzes administratīvajās robežās. Lai Viesītes draudzes locekļiem nebūtu jāmēro tālais ceļš līdz kaimiņos esošajām baznīcām, dievkalpojumi notika Eķengrāves pagastskolā (no 1874. gada) – tagadējās muzeja “Sēlija” nodaļas Paula Stradiņa skola Kamīnzālē. Draudzei skolas telpas kļuva par šaurām, to izmantošana saistījās ar zināmām neērtībām – uz katru dievkalpojumu bija jāizceļ siena starp divām klasēm. Viesīte 1928. gadā ieguva pilsētas statusu, iedzīvotāju skaits Viesītes pagastā bija ap 1900, bet pilsētā – ap 1150. Šie apstākļi noteica vajadzību pēc savas baznīcas.

Draudzes mācītājs Zelmārs Cīrulis ierosināja Viesītē celt baznīcu. 1932. gadā nodibinājās Sunākstes draudzes Viesītes nodaļas sieviešu komiteja. 1933. gadā komiteja reorganizējās un par savu galveno mērķi izvirzīja – uzticīgā, neatlaidīgā un pašaizliedzības pilnā darbā vākt līdzekļus jaunās Viesītes baznīcas būvei.

29. zinātniskā konference “Buclera lasījumi”

Fotogrāfijas 180. gadadienas fonā Viesītē notiks kārtējie “Buclera lasījumi”. Kā ierasts, konferencē savus pētījumus un atklājumus prezentēs pētnieki no Madonas, Valmieras, Cēsīm, Rīgas un Preiļiem. Šogad vēsturisko tēmu saturs tiks paplašināts arī ar citām aizraujošām, fotogrāfijas lauku paplašinošām tēmām. Konference notiks 2019. gada 14. decmbrī Viesītes Kultūras pilī no plkst 11.00.

Kam būs noderīga konference “Buclera lasījumi”

“Buclera lasījumi” ir vienīgā fotogrāfijas vēsturei veltītā regulārā konference, kurā pētnieki un vēsturnieki prezentē savus jaunākos pētījumus, kas papildina par maz pētīto Latvijas fotogrāfijas vēsturi. Šajā konferencē sniegtā informācija ir noderīga ikvienam, kurš patiesi interesējas par fotogrāfiju Latvijā, bet jo īpaši to mācību iestāžu pasniedzējiem, kurās notiek profesionālu fotogrāfu izglītošana.

Informācija par norisi

Konference “Buclera lasījumi” notiks jau 29. reizi. Norises vieta ir Viesīte, Kultūras pils. Reģistrācija sāksies no plkst. 10.30, bet pasākums sāksies plkst. 11.00. Dalība konferencē ir bez maksas. No Rīgas uz Viesīti un atpakaļ tiks organizēts autobuss. Braukšanai ar to nepieciešams reģistrēties rakstot uz e-pastu buclers@inbox.lv.

Aicinām uz izstādi-pārdošanu “Paldies saku māmiņai”

No 19. novembra līdz 20. decembrim Paula Stradiņa skolā (Viesītes muzeja “Sēlija” nodaļa) skatāma rokdarbu izstāde, kurā eksponēti biedrības “Zīle” un viņu ģimeņu skaistie darbi. Priecē krāsu daudzveidība un raksti cimdos, zeķēs, segās un sedziņās, galdautos un citos darbos dažādās tehnikās – adījumos, tamborējumos un izšuvumos. Tie ir rūpīgi un precīzi darbi. Rokdarbos ir plaša krāsu pasaule, smeļoties iedvesmu no dabas, no apkārt redzētā un sevī atrastā. Darbi apliecina cilvēka dzīves emociju daudzveidību.

Sveicam Latvijas Valsts svētkos!

Mēneša priekšmets – Lāčplēša Kara ordeņa 3. šķiras diploms (11, 2019)

 Lāčplēša

      Kara Ordeņa 3. šķiras Diploms

4. Valmieras kājnieku pulka dižkareivim

ALBERTAM ABIĻEVIČAM

par to, ka viņš 1919. g. 2. novembrī pie Daudzevas stacijas ieņemšanas, būdams piekomandēts pie 3. Jelgavas kājnieku pulka 4. rotas, izrādīja lielu drošsirdību un priekšzīmi citiem, pirmais ielauzdamies stacijā un aizraudams citus sev līdz. Stacijā saņēma 50 ienaidnieka šautenes un citu kara materiālu un tālākā uzbrukumā tai pašā dienā 2 ložmetējus ar lentēm,16 gūstekņus u.t.t.

 

                                                                                                                                                                                                                Pamats: L.K.O.D. §10 p.18. oktobrī 1922.g. NR 1101.

31. oktobrī 1922.g.

NR 1101.

Lāčplēša Kara Ordeņa Zīmogs

                                                                                                                 Lāčplēša Kara Ordeņa

                                                                                                             Domes priekšsēdētājs

Satversmes sapulces

prezidents

Jānis Čakste

Apsardzības ministrs

Gustavs Zemgals

 

Alberts Abiļevičs dzimis 1899.gada 28. janvārī  Eķengrāves pagastā. Latvijas armijā iesaukts 1919.gada 1. jūnijā. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem, kā arī citās 3. Jelgavas kājnieku pulka cīņās. Atvaļināts 1921. gada 30. novembrī. Dzīvoja Viesītes pagasta „Mežārēs” un pēc tam Viesītes pagasta „Priekšārēs”. Strādājis par mežsargu. Līdz 1940.gadam spēlēja Aizsargu organizācijas pūtēju orķestrī . Vēlāk Viesītes pilsētas pūtēju orķestrī. 1945. gada 15. februārī arestēts, notiesāts uz 7 gadiem (KPFSR KK 58). Atradies ieslodzījumā Sverdlovskas apgabala Kušvā un Kižnijtagilā. Atgriezies Latvijā 1951. gada oktobrī. Strādājis vietējā kolhozā, bijis kalējs. No 1964. gada pensionārs. Miris 1975. gada 15. decembrī. Apbedīts Viesītes pilsētas kapos.