Sadarbība

Kopā ar ekspertu un profesoru Juri Urtānu  pa Sēlijas pilskalniem

26. un 27. oktobrī notika projekta „Sēlijas pilskalnu vilinājums”, Nr. 15/KMP, aktivitāšu Nr. 2.7.2. un 2.7.3. pasākumi, kurus Viesītes novada Elkšņu un Rites pagastos, Aknīstē, kā arī Lietuvas teritorijā apmeklēja vairāk kā 80 cilvēki.

Suminām Kņāvu pilskalnu

Pirmajā dienā dalībnieki no dažādām vietām  ieradās sumināt Kņāvu pilskalnu uz Rites un Elkšņu pagastu robežas. Tas ir ainaviski skaistākais pilskalns mūsu pusē un viens no 100 Latvijas pilskalniem, kuros 1998. g. tika pacelti Eiropas kultūras mantojuma karogi. Projekta gaitā šoruden ar Viesītes novada domes un SIA „Viesītes transports” atbalstu  pilskalna pakājē tika novietots laukakmens, kurā akmeņkalis Arvis Kveders no Jēkabpils iegravēja pilskalna nosaukumu.

Klausāmies profesora lekciju

Dienas otrajā daļā Elkšņu kultūras namā  interesentiem bija iespēja noklausīties arheologa un kultūrvēsturnieka profesora Jura Urtāna lekciju „Sēlijas pilskalni”, apskatīt fotogrāfiju, novadpētniecības materiālu, grāmatu izstādi par pilskalniem. Vakarā visi piedalījās dažādās praktiskajās un radošajās nodarbībās, kuras vadīja skolotājas Ilga Vēvere, Iveta Dābola, Sarmīte Upeniece, Iveta Kliģe un  Elkšņu pagasta brīvprātīgie Ārijs Bārdulis, Rita Ratniece, Līvija Levinska, Rolands Kļaviņš, Ligita Levinska-Drozdova. Varēja iepazīt novadnieka Alberta Eglīša mantojumu – latviešu trimdas mākslinieku oriģinālgleznu galeriju Elkšņu skolas zālē, apskatīt Atmiņu istabu, apmeklēt dižozolu, piemiņas vietu padomju represiju upuriem pie baznīcas, citus nozīmīgākos objektus Elkšņu centrā.

Pētniecības brauciens pa 6 pilskalniem

Otrajā dienā pētniecības braucienā eksperta profesora Jura Urtāna vadībā dalībnieki iepazinās  ar 6 sēļu pilskalniem Latvijas un Lietuvas teritorijā. Kā pārsteidzošs atklājums bija Elkšņu (Alksniai) pilskalns, kas tagad atrodas Lietuvas teritorijā. Veidojot jauno, neatkarīgo valstu robežas, 1921. gadā daļa no senā Elkšņu pagasta tika iekļauta Lietuvas teritorijā, arī pagasta dienvidos esošais Elkšņu pilskalns un pagasta administratīvais centrs – Elkšņu muiža. Tāpat nākošais pilskalns maršrutā  – Petruka jeb Karātavu kalns  – lielākajai daļai bija svešs. Pie robežas dzīvojošā „Muitnieku” māju saimniece Dzintra Medvecka pastāstīja, ka pirms dažiem gadiem šis pilskalns iekļauts Neparasto Eiropas kultūras mantojuma objektu sarakstā. Viņa glabā un parādīja mums pilskalnam piešķirto zilo Eiropas kultūras mantojuma karogu. Ar ko neparasts Petruka kalns? Ar to, ka ir vienīgais pilskalns Latvijā, kuru divās daļās sadala valsts robeža. Uzkāpjot virsotnē, mēs vienlaicīgi atradāmies uz divu valstu zemes. Tālākajā maršrutā apmeklējām Stupeļu un Margas pilskalnus Viesītes novada Rites pagastā,  Saukas pilskalnu pašā ezera krastā un tam blakus esošo kulta kalnu Dievkalniņu. Tie agrāk atradās Saukas pagastā, bet kopš pēdējās teritoriālās reformas iekļauti Elkšņu pagasta teritorijā. Pa visai sarežģītajiem, līkumainajiem un dubļainajiem ceļiem mūs  veiksmīgi izvadāja SIA “Viesītes transports” šoferi Vilnis Daņiļevičs un Ģirts Milaknis. Iestrēgušo kaimiņu autobusu  nekavējoties devās glābt  Matīss Kāršenieks no “Muitnieku” mājām. Paldies viņam par atbildību, izpratni un atsaucību!  Pārsteigumiem pilnā izbraukuma noslēgumā no Ormaņkalna skaistākās virsotnes Līgo kalniņa pie “Ormaņu” mājām vērojām  pilskalnu panorāmu. Dienvidu pusē pie horizonta nu itin labi varam atpazīt mūsu teiksmaino pilskalnu siluetus.

Dalībnieki un organizētāji

Projekta aktivitātēs piedalījās dalībnieki no Elkšņiem, Viesītes, Aknīstes, Jēkabpils, Sēlpils,   Ābeļiem, Rubeņiem, Dignājas, Zasas, Rīgas. Paldies skolotājām Olgai Vabeļai, Ivetai Dābolai, Silvai Zepai, Ilgai Vēverei, Sandai Kuklei, Sarmītei Upeniecei, Ivetai Kliģei un Aknīstes novadpētniecības muzeja brīvprātīgajai darbiniecei Danutai Bašķei-Rutkovskai par ieguldīto darbu skolēnu sagatavošanā līdzdalībai projekta aktivitātēs!

Nodarbībām, dalībnieku ēdināšanai un nakšņošanai Elkšņu pagasta pārvalde atvēlēja Elkšņu kultūras nama un skolas telpas. Visi pagasta pārvaldes darbinieki ar lielu atbildību veica savus pienākumus, gatavojoties ciemiņu uzņemšanai. Dalībnieki saka paldies Ingrīdai Levinskai par garšīgajām maltītēm, Baibai Kliģei, Initai Levinskai, Egīlam Uzkuram, Rolandam Kļaviņam, Ivanam Piļipecam, Sarmītei Bistrovai par sakoptajām telpām un apkārtni, pulciņa „Savam priekam” dalībniecēm un bibliotekārei Ingrīdai Černauskai par izstādēm. Abas dienas ar dalībniekiem bija kopā pagasta pārvaldes vadītājs Dainis Černauskis un  kultūras nama vadītāja Austra Niķe.

Ieguvumi un vēlmes

Jaunas zināšanas, iespēja satikties dažādu novadu cilvēkiem, iespēja jauniešiem kopā ar pieaugušajiem darboties eksperta vadībā, ir vērtīgākie šī projekta ieguvumi, kas vairo lepnumu par dzimto pusi un stiprina piederības sajūtu tai. Tika izteikti vairāki priekšlikumi, rosinot projektu turpināt nākošajā  gadā.  Elkšņi ir piemērota vieta šādu pasākumu rīkošanai.

Šīs ir Latvijas simtgadei veltītas aktivitātes, kas notiek  projekta „Sēlijas pilskalnu vilinājums”, Nr. 15/KMP, ietvaros. Projektu īsteno biedrība „Vides un tūrisma attīstības Klubs Sēlija” sadarbībā ar Elkšņu pagasta pārvaldi, kultūras namu, biedrību „Zentenes izaugsme” un Viesītes muzeju „Sēlija”. Projektu finansiāli atbalsta LR Kultūras ministrija, Zemgales NVO Centrs un Jēkabpils NVO resursu centrs.

Rudīte Urbacāne, projekta vadītāja

 Muzeja sadarbības partneris – 

“Vides un tūrisma attīstības klubs SĒLIJA”.

Projekts Nr.15/KMP

SĒLIJAS PILSKALNU VILINĀJUMS

Projektu īsteno sabiedriskā labuma biedrība „Vides un tūrisma attīstības Klubs SĒLIJA”

Projekta eksperts arheologs un kultūrvēsturnieks Juris Urtāns (prof.,Dr.hist., Dr.habil.art.)

Sadarbības partneri: Elkšņu pagasta pārvalde un  kultūras nams, Viesītes muzejs Sēlija, biedrība „Zentenes izaugsme” (Tukuma novads)

      Sēlijā dzīvo aktīvi cilvēki, kas sadarbojas ar apkārtējām pašvaldībām, skolām, kultūras iestādēm,  novada muzeju, biedrībām un vietējām iniciatīvu grupām Latvijas valstiskuma veidošanās, attīstības un saglabāšanas liecību izpētē. Pasākumos  iesaistās dažāda vecumu dalībnieki. Pieaugušie rāda paraugu un māca bērniem un jauniešiem uzņemties līdzvērtīgu iniciatīvu un atbildību, kas ir pilsoniskās sabiedrības pamats. Ir apzināti nozīmīgi vietējie notikumi, objekti, personības, savākti materiāli, kas stiprina piederības sajūtu savai valstij.

     Spilgts un savdabīgs novada senvēstures liecinieks ir pilskalnu virkne, kas stiepjas pāri Viesītes novada teritorijai no Lietuvas robežas dienvidos līdz Daugavai ziemeļos, iezīmējot sēļu cilšu kultūras, tirdzniecības un kara ceļus. Pilskalni ir Sēlijas paugurvaļņa ainavas iespaidīgas dominantes. 20. gadsimtā atsevišķos pilskalnos veikti arheoloģiskie izrakumi; 70-jos gados  dzejnieka Imanta Ziedoņa koku atbrīvotāju grupa strādāja Stupeļu un Margas pilskalnos, iztīrot tos no krūmu apauguma, pilskalnu pakājē uzstādīja akmeņus un  iekala tajos pilskalnu nosaukumus. 1998. g. septembrī Eiropas kultūras mantojuma dienās pasākums ar vairāku apkārtējo pagastu iedzīvotāju un skolu audzēkņu piedalīšanos notika Kņāvu pilskalnā. Arheologs Juris Urtāns 2006. g. pētījumus un tautas mutvārdu liecības apkopojis apjomīgā monogrāfijā „Augšzemes pilskalni”. 2011. g. biedrība Vides un tūrisma attīstības klubs Sēlija organizēja nometni „Sēlijas pilskalnu vilinājums”, kuras laikā jaunieši devās uz Saukas, Kņāvu, Stupeļu pilskalniem un mēģināja rekonstruēt seno ziņas nosūtīšanas paņēmienu, sakurot virsotnēs ugunskurus – trauksmes signālus, kas sauca ļaudis kopā, lai stātos pretī  ienaidniekiem.

2015. g. Viesītes muzejs „Sēlija” interesentu grupai organizēja braucienu pa 10 pilskalniem. Bijām pārsteigti, cik atšķirīgi un neatkārtojami tie ir – unikāla Sēlijas vērtība, uz kuras garīgās kultūras pamata veidojusies Latvijas valstiskuma apziņa. Pilskalnu izstarotās enerģijas ietekmēti, brauciena dalībnieki atzina, ka ir pienācis laiks popularizēt tos plašākai sabiedrībai,  lai vairotu zināšanas par savām saknēm un lepnumu par vietu, kurā dzīvojam. Vienlaicīgi, atpūtas brīdī Kņāvu pilskalna virsotnē analizējot izbraukuma iespaidus,  arī aktualizējām šī brīža problēmas:

  • Lai uzsāktu mērķtiecīgu darbību un varētu stāstīt citiem, mēs paši pārāk maz zinām. Esošais ir vairāk sajūtu līmenī, iekustēšanās, vibrācijas. Risinājums – lūgt profesionāla speciālista palīdzību, kā pilskalnu izpētes ekspertu palīgā aicināt arheologu  Juri Urtānu.
  • Par Sēlijas pilskalniem trūkst informācijas un norādes zīmju. Risinājums – sagatavot mūsdienīgus informatīvos materiālus un apmācīt vietējos pilskalnu gidus.
  • Pilskalni dabā nav iezīmēti ar uzrakstiem, ceļotājiem grūti tos atrast. Risinājums – turpināt dzejnieka I.Ziedoņa iesākto, uzstādīt akmeņus ar pilskalnu nosaukumiem, lai nepārtrūktu paaudžu saikne.

Biedrības sagatavotajā projekta pieteikumā 2016. g. kā galvenos darbus esam iecerējuši pētniecības braucienu kopā ar ekspertu  pa vairākiem pilskalniem un akmens ar uzrakstu „Kņāvu pilskalns” uzstādīšanu pilskalna pakājē. Projekts ir vērsts uz vietējās sabiedrības aktivizēšanu un saliedēšanu, lai, sagaidot Latvijas simtgadi,  atstātu  savas  zīmes vietējā kultūrvēsturiskajā telpā.

Projekta mērķis.

Stiprināt piederības sajūtu savai valstij, veicinot  dažādu paaudžu vietējo iedzīvotāju līdzdalību Sēlijas pilskalnu kultūrvēsturiskās vides izzināšanā, senatnes mantojuma popularizēšanā un saglabāšanā.

PROJEKTA AKTIVITĀTES 2016. – 2017. g.

Pilskalnu izpētes brauciens kopā ar ekspertu Juri Urtānu  27. oktobrī

Lekcija „Sēlijas pilskalni” Elkšņu kultūras namā 26. oktobrī

Akmens ar uzrakstu novietošana pie Kņāvu pilskalna

Ceļojoša foto izstāde

Ekspozīcija pilskalnu klasē Elkšņu skolā

Pārgājieni, ekskursijas, talkas, nometnes