Tikšanās ar fotogrāfi Daigu Kalniņu

 

Janvārī noslēgušās trīs fotoizstādes Viesītes muzeja “Sēlija” Paula Stradiņa skolā  – Daigas Kalniņas (Jēkabpils) “Jēkabpils laikgrieži”, Aloiza Savicka (Salas novads) “Krikumi” un Marģera Martinsona (Rīga) “Mani bijušie kolēģi – fotogrāfi”.

Aiz loga putenis, bet kamīnzālē sarunas par ceļu uz fotogrāfiju, skolotāja lomu profesijas izvēlē, par tēvu, dzimtas mājām – vērtībām, kas dod stingru pamatu, drošību un Latviju sirdī. Daigai Kalniņai šodiena nav iedomājama bez fotogrāfijas, ar ko viņa saistīta jau četrdesmit gadus un kas tapusi par viņas dzīves veidu. Saruna par šo tehnikas brīnumu noritēja ar Viesītes vidusskolas un Mūzikas un mākslas skolas audzēkņiem, kas liela daļa paši ir aizrautīgi fotografētāji. Viņi vēl nav fotogrāfi, bet vairāki no viņiem kļūs par tādiem. No kura brīža atnāk briedums un profesionalitāte, kad darbā ienāk paša autora izjūtas, doma un mīlestība pret fotogrāfiju, kā tas ir Daigai Kalniņai. Fotogrāfija, filoloģija, žurnālistika un norvēģu valoda veiksmīgi sadzīvo un viena otru papildina viņas ikdienā, parādot Daigu Kalniņu kā interesantu un spilgtu personību.

Tikšanās dalībniekiem bija arī iespēja dzirdēt viņu dziedam, viņas spēcīgo balsi sēļu dziesmā un vienlaicīgi viegli plūstošo, norvēģu tautas dziesmu izpildot.

Daigu Kalniņu vienmēr ir interesējusi dažādu mēdiju simbioze, un viņa darbojas vairākās jomās – gan ar fotogrāfiju, gan vārdu, strādājot žurnālistikā un mācot norvēģu valodu, gan ar mūziku, esot folkloras kopas „Rati” un jauktā kora „Noskaņa” dalībniece. Viņas iekšējā brīvība ļauj katrai no jomām citai citu papildināt un tās savienot.
Ģimenē un mājās, kurās Daiga uzaugusi, jau bija divi fotogrāfi – tēvs Valdis Lazdiņš un vectēva brālis Verners Lazdiņš, kuri atstājuši Latvijas fotogrāfijas vēsturei nozīmīgus foto dokumentus. Tie ietverti Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājumā. 13 gadu vecumā Daiga kļuva par Ogres Tautas fotostudijas dalībnieci un tās vadītāja, ievērojamā Latvijas dokumentālās fotogrāfijas pārstāvja Egona Spura skolnieci. E. Spura darbi iekļauti Latvijas Kultūras kanonā, un viņš Latvijā iedibināja fotogrāfijas žanru „subjektīvais dokuments”, kuru savā radošajā darbībā pārstāv arī Daiga Kalniņa. Viņasprāt, realitāte ir atkarīga no subjektīvās uztveres veida, kura atklājas arī viņas darbos. Daigas Kalniņas izjūtas un iespaidi ieņem centrālu lomu viņas radošajā darbībā.
„Mana lielākā kaislība ir izšķirošā kadra medības, dzīvā fotogrāfija, kad fotogrāfs līdzīgi sikspārnim spēj redzīgi, veikli lidot cauri dzīves norisēm, notverot ne vien redzamo, bet arī ar ikdienas acīm neredzamo gaismu un enerģiju.”
Daiga Kalniņa studējusi filoloģiju Latvijas Valsts universitātē, strādājusi par latviešu valodas un literatūras skolotāju Krustpils pamatskolā, vēlāk – žurnāliste un fotogrāfe Jēkabpils rajona laikrakstā „Brīvā Daugava” un „Neatkarīgā Rīta Avīze”. Kā fotogrāfe veidojusi 20 atšķirīgas personālās fotogrāfiju izstādes gan Latvijā, gan Norvēģijā un Vācijā, bijusi 19 grupu izstāžu dalībniece, kā arī iniciatore un kuratore vairākām citu autoru foto izstādēm, vadījusi Jēkabpils foto klubu „Daugava” un foto kursus. Viesītes novadā Daigu Kalniņu atceras no 2006. gada vasaras kā fotoplenēra “Pa Buclera pēdām” iedibinātāju.
Ieguvusi 1991. gada barikāžu notikumu piemiņas nozīmi un Jēkabpils pilsētas domes nomināciju „Gada jēkabpilietis 2004” par veiksmīgiem foto – projektiem.
Daigas fotogrāfijas skatāmas vairākos foto albumos: „Jāņu fotoalbums” (Norden AB), “Vērtību meklējumos”, “Jēkabpils rajona daba un kultūrvēsture”, „Latgale fotogrāfijās” (Latgales druka), „Jēkabpils” (Gandrs), tāpat bukletos, atklātnēs, kalendāros, dzejas krājumos un citos iespieddarbos.

Viesītes muzeja “Sēlija” vadītāja Ilma Svilāne

Autores foto