Sēlijas amatnieku jampadracis Viesītē

1.jūlijā Mazā Bānīša parkā norisinājās pasākums “Sēlijas amatnieku jampadracis Viesītē”, lai iepazīstinātu ar senajām sēļu amatu prasmēm. Viesītē satikās Sēlijas amatnieki un mājražotāji – kultūras mantojuma lietpratēji, kopēji un nesēji. Programmas piedāvājumā bija “Kafejas stāsts” (Jolanta Kovnacka no Viesītes novada), klūgu groza pamatnes pīšana (Diāna Rutkēviča no Jaunjelgavas novada), izšūšanas demonstrējumi (Inese Bluķe no Jaunjelgavas novada), celošanas demonstrējumi (Baiba Bite no Jēkabpils novada), kokgriešanas demonstrējumi (Dainis Vecums no Jēkabpils novada), kalēja darbnīca (Kaspars Baltacis no Neretas novada), arī sēļu gastronomijas piedāvājums – Batviņu zupas pagatavošana (Rita Skrējāne no Jēkabpils novada). Ikvienam apmeklētājam bija iespēja piedalīties meistarklasēs, ieklausīties amatu prasmju noslēpumos un pieredzē, kā arī iegūt jaunas zināšanas. Visas amatu prasmju zināšanas ir gadsimtiem krātas, tāpēc tik vērtīgas. Piemēram, celošana, pēc arheologu domām, ir senākais jostu aušanas veids. Amatnieku piedāvājums un interese par to apliecināja, ka sēļu kultūra ir bagāta, daudzveidīga un dzīvotspējīga. Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana ir pamats sēļu identitātes saglabāšanai.

Pasākums „Sēlijas amatnieku jampadracis Viesītē” veicināja amatniecības pieejamību ikvienai sabiedrības daļai un rosināja apmeklētājos ieinteresētību seno prasmju pārņemšanā, veicinot un apstiprinot šī cikliskā uzdevuma stabilitāti, jo amatniecība ir viena no nozarēm, ko var saukt par rituālu – gadsimtiem uzkrāto zināšanu tālāknodošanu nākamajā paaudzēm. Šāda tipa pasākums ir veiksmīgs amatniecības prasmju un tradīciju popularizēšanas modelis. Arī amatnieks šādā veidā papildināja savas aroda zināšanas.

Projekta mērķis – atbalstīt kultūras mantojuma lietpratēju – meistaru zināšanu un prasmju tālāknodošanu, stiprināt reģiona un Sēlijas novadu amatnieku kapacitāti ar informācijas apmaiņas starpniecību – ir veiksmīgi sasniegts. Pasākuma laikā tika uzsāktas pārrunas par sadarbības iespējām nākotnē. Vislielākā interese bija par klūgu groza pīšanas meistarklasēm, lai gan šis process ir darbietilpīgākais, tomēr apmeklētājus tas nebiedēja, paši pacietīgākie izgatavoja ne vien groza pamatni, bet pat visu grozu.

Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām kultūras politikas prioritātēm pasaulē, īpaši tā aktivizējusies, gaidot Latvijas simtgadi, jo tas reizē ir atskats uz mums pašiem – kas mēs esam. Saglabāt, lai nepazaudētu – ar šādu mērķi ejam, lai veidotu nākamos pasākumus, jo nemateriālais kultūras mantojums līdzās materiālajam kultūras mantojumam ir kultūras piederības, identitātes un pašapziņas avots.

Projektu “Sēlijas amatnieku jampadracis Viesītē” finansiāli atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds, Zemgales plānošanas reģions un Latvijas valsts meži.

Paldies visiem amatniekiem, kas atsaucās aicinājumam piedalīties projektā un dalījās savās zināšanās, kā arī apmeklētājiem, kuri nenobijās no lietainajiem laika apstākļiem un ieguva sev kādu vērtīgu atziņu par sēļu kultūru!

 

Projekta “Sēlijas amatnieku jampadracis Viesītē” vadītāja Ligita Levinska-Drozdova

Foto: Ligita Levinska-Drozdova, Līva Šķimele, Evelīna Bantauska