Izstādes „Latviešu sievietes dzimtas stāsts ar turpinājumu” atklāšana

IMG_2041Gluži likumsakarīgi, ka 2. martā tika atzīmēta Seno priekšmetu diena, jo, atklājot izstādi „Latviešu sievietes dzimtas stāsts ar turpinājumu” Stradiņa skolas kamīnzālē tieši atmiņas, senas lietas un vēsturiski notikumi bija epicentrā. Atklāšanu iesāka Viesītes vidusskolas 3. klases skolēni ar muzikālu un dzejisku priekšnesumu kopā ar audzinātājām Sarmīti Milakni un Ilutu Bantausku.

Elkšņu pagasta rokdarbu un mākslas pulciņa „Savam priekam” pirmajā jubilejā muzeja „Sēlija” vadītāja Ilma Svilāne ierosināja muzejā veidot rokdarbu ekspozīciju, lai ar to iepazītos plašāka sabiedrība. Tā attīstījusies ideja par seno un mūsdienu rokdarbu izstādi, kurā būtiska loma ir novadpētniecei Rudītei Urbacānei, kura „turēja grožos” visu izstādes tapšanas procesu.

Galvenais izstādes eksponāts ir saimnieka greznie godu grožu, ko Liene Sirmoviča audusi savam brālim, kad viņš atgriezies no dienesta Latvijas armijā. Šie greznie groži ir saimnieka simbols – viņam jāvada ne vien zirga pajūgs, kas 20. gs. pirmajā pusē bija galvenais transporta līdzeklis lauku mājās, bet arī sava ģimene un saimniecība. Tāpat izstādē būtiski ir citi priekšmeti, piemēram, dzimtas sudraba saktas, pērlīšu vainags, Saukas josta, Neretas sagša, Augšzemes brunči, Ormaņkalna audēju segas, Elkšņu un Saukas pagastu tautas tērpi senās fotogrāfijās, uzslavas raksts kalējam par zirga pakaviem (1909. gadā) un  19.-20. gadsimta dzimtas dokumenti.

Izstādē eksponēto vienību kopskaits ir 260. No senajiem rokdarbiem eksponētas segas, dvieļi, sedziņas, sagšas, jostas, prievītes. No mūsdienu rokdarbiem ir adīti mauči jeb pulsa sildītāji pērlīšu tehnikā, krelles, rokassprādzes, batika, izšuvumi, tamborējumi, adījumi, gleznas, kā arī no Jēkabpils Vēstures muzeja deponētie eksponāti (segas, brunči). Rokdarbus papildina fotogrāfijas, dokumenti, brošūras, grāmatas.

Fotogrāfijas, dokumenti, priekšmeti, senie rokdarbi „atceļojuši” no Elkšņu pagasta Atmiņu istabas, Jēkabpils Vēstures muzeja, M. Buclera fotogrāfijas muzeja Lonē un privātiem krājumiem – V. Pusvācietes, A. Putnevičas, V. Lāces, G. Spīdaiņa, R. Sirmovičas, P. Sirmoviča, M. Mežaraupes, I. Piļipecas, M. Lazdiņas, J. Rusiņa, Bārduļu ģimenes, M. Ences un A. Ences ieguldījums.

Mūsdienu rokdarbus darinājušas Elkšņu pagasta rokdarbu un mākslas pulciņa „Savam priekam” dalībnieces – Līvija Levinska, Rita Ratniece, Elvīra Murāne, Natālija Bārdule, Dzintra Pudāne, Daiga Černauska, Vilma Kovnacka, Ilze Liepiņa, Andris Vinters. Interesantu fonu izstādes telpā veido digitāla fotokompozīcija „Krāsas Ormaņkalna ainavā” ar 80 fotogrāfijām.

Viesītes domes pārstāvis Alfons Žuks, novada bibliotēku un kultūras namu pārstāvji, Dainis Černauskis, Biruta Valaine uzsvēra, cik svarīgs ir cilvēks, jo cilvēks ir galvenā vērtība, veidojot Sēlijas tēlu. Viņi pateicās rokdarbniecēm un muzeja darbiniecēm par ieguldījumu šīs izstādes tapšanā.

Pēc secinājuma, ka rokdarbniecēm visgrūtākais ir nosēdēt, kopā izlocījām muguras – imitējām linu plūkšanu, kamola tīšanu un stiepāmies pretī saulei, tādējādi izkustinot ķermeni. Spēlējām arī spēli, metot kamolu, lai pateiktu viens otram komplimentus un ar ko lepojamies. Neformālajā daļā ikvienam bija iespēja pie kafijas vai tējas tases nogaršot vietējo cepēju tortes, kā arī dalīties iespaidos par izstādi un sarunāties ar rokdarbniecēm un novadpētniekiem.

Izstādes atklāšana bija saulaina, patriotiska, dzīvespriecīga un gaiša! Tā vēlreiz apliecināja, cik mēs, latvieši, esam bagāti un sirsnīgi! Paldies visiem par ierašanos tik kuplā skaitā, jo uz izstādes atklāšanu ieradās aptuveni 120 apmeklētāji. Informējam, ka izstāde skatāma līdz 10. aprīlim muzeja darba laikā.

Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste Ligita Levinska

Foto: Ilma Svilāne