Ziemas saulgriežu svinēšana muzejā „Sēlija”

21. decembrī, dienu pirms astronomiskās ziemas iestāšanās, muzeja „Sēlija” darbinieki kopā ar dzelzceļniekiem un viņu tuviniekiem sirsnīgā un emocionālā gaisotnē svinēja Ziemassvētkus atbilstoši latviskajām tradīcijām, kā arī mīļi sveica decembra jubilāri Rutu!

Pēcpusdienas sākumā devāmies uz Amatniecības centru, lai Ziemassvētkos sveiktu biedrības „Zīle” kolektīvu, savukārt pēc tam gājām apciemot Mazo Bānīti pēdējo reizi šajā gadā; tur bija arī svētku eglīte, kopīgi nodziedājām himnu „Ripo mazais bānītis” un meklējām sarūpētos pārsteigumus!

Svinības turpinājās pie eglītes, muzeja vadītāja Ilma Svilāne teica iedvesmojošus vārdus un apkopoja šī gada paveiktos darbus. Muzeja darbinieces „iesvētīja” savus gidu tērpus, tos pirmo reizi atrādot publikai. Tā kā svinētāji bija sagatavojuši Ziemassvētku kartītes ar apsveikumiem, katrs izvēlējās otra kartīti un to nolasīja, saņemot saldumu dāvanu! Kā jau Ziemassvētkos arī mēs zīlējām, lai uzzinātu, kāds tad būs nākamais gads, protams, vienmēr cerot, ka nākamība būs labāka nekā šodiena; zem traukiem bija paslēpti priekšmeti (maize, monēta, adata, pasaules ģeogrāfiskā karte, pērles, sīpols, atslēga), kas simbolizēja, kāda iezīmēsies nākotne. Pirms Ziemassvētku mielasta kopīgi dziedājām emocionālo dziesmu „Pie Dieviņa gari galdi”. Pie svētku galda secinājām, ka esam bagāti, jo Ziemassvētki ir pārticības laiks, ne velti mūsu tautasdziesmas sākas ar „Ai, bagāti Ziemassvētki”, jo šie ir gada visbagātākie svētki, kad galdā var likt šī gada izaudzēto ražu. Atbilstoši tradīcijām ēdām vārītus zirņus, lai nākamajā gadā nebūtu jāraud un būtu daudz naudas. Zirņi kā apaļs simbols nozīmē arī saules atgriešanos, jo dienas pamazām kļūs garākas, savukārt naktis īsākas, tādējādi godinājām un vairojām gaismu. Spēlējām spēli „Kas es esmu?” un minējām mīklas, kā arī atgādinājām sev ticējumus, pēc kuriem mūsu senči izzināja un noteica dabas procesus. Ticējums vēstī – ja melni Ziemassvētki, tad būs baltas Lieldienas, kopā nolēmām skatīties, vai šis ticējums pavasarī piepildīsies. Dziedājām dziesmas „Zvaniņš skan”, „Ak, eglīte, ak, eglīte”, „Klusa nakts, svēta nakts”, „Ak, tu priecīga”, katrs dalījās ar savu dzejoļu un pasaku pūra lādi.

Lai arī aiz loga bija pelēcīgums un drēgnums, tomēr šī mūsu satikšanās radīja sniegu un baltumu dvēselēs! Paldies visiem, kuri atrada laiku un ieradās! Paldies Agnijai par fotogrāfes pienākumu izpildi! Paldies Ilonai par brīnišķīgi darinātajām pūcēm, ko viņa dāvināja muzeja darbiniecēm Ziemassvētkos!

Eņģeļi nes vēsti cilvēkiem visā pasaulē: „Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts!” (Lk. 2:14) Gaidīsim un iesāksim gadu ar jauniem sapņiem un darbiem, savu ikdienu pārvērtīsim gaišu, saticīgu, harmonisku, līksmu un jēgpilnu!

Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste Ligita Levinska

Foto: Agnija Mutule