Muzeju nakts 2015 “Sēļi un Rainis”

IMG_8637-Copy

Muzeju nakts vēsais laiks nenobiedēja apmeklētājus. Rietošā saulīte pievienojās mums, un vakars izvērtās jauks un patīkams gan pasākuma dalībniekiem, gan muzeja darbiniekiem un daudzajiem palīgiem. Ceram, ka viesojoties muzejā, izstaigājot visas telpas Paula Stradiņa skolā, darbnīcas Mazā Bānīša kompleksā, apciemojot pašu Mazo Bānīti un noskatoties animācijas filmu „Zelta zirgs”, katrs guva sev kādu jaunu atziņu un visiem izdevās patīkami pavadīt šo vakaru.

Paldies visiem, kas veltīja savu laiku un pūles, lai Muzeju nakts  Viesītē būtu īpašs vakars viesītiešiem un no tālākām vietām atbraukušajiem muzeja apmeklētājiem!

Šī gada Muzeju nakts Latvijā bija veltīta Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejai. Sēlija var lepoties ar to, ka Rainis ir dzimis Tadenavā, Jēkabpils novadā. Vēlāk, gadiem ejot, savu dzīvesvietu Rainis ir mainījis vairākkārt, taču neviens nespēj mainīt to, ka viņš ir dzimis sēlis. Līdz ar to Viesītes muzeja „Sēlija” Muzeju nakts tēma bija „Sēļi un Rainis”.
Galvenās aktivitātes tika sasaistītas ar Raini un sēļiem. Mazā Bānīša kompleksā Sēlijas mājā uz kartes varēja atrast vietu, kur dzimis Rainis, iepazīties ar ekspozīciju par Sēliju, apskatīt Sēlijas karogu, medību trofeju istabu un uzspēlēt zāģerus, kas ir sena spēle.

Viesītes Amatniecības centrā atradās Ēķelnīca – sēļu amatu darbnīca, kur varēja aplūkot kā top virves no linu striķīšiem, kā arī apmeklētāji varēja uztaisīt kādu suvenīru, piemēram, kaklarotu no liniem un koka podziņām. Ruta Buiķe, biedrības „Zīle” locekle teic: „Bērniem jau ļoti patika, mācījās tamborēt. Arī pieaugušie tamborēja, rādīja prot vai neprot. Kopumā man liekas, ka pasākums bija izdevies, apmeklētāji gāja prom smaidīdami, un arī mēs visas esam apmierinātas”.

Citā sēļu amatu darbnīcā – Grebnīcā apmeklētāji tika iepazīstināti ar grebšanas procesu, koka apstrādes tehniku, varēja apskatīt kā top dažādi priekšmeti no koka un arī piedalīties procesā. Interesējās kā apstrādāt koku ar vienkāršiem instrumentiem, par koku sugām, kā arī par koku kā materiālu cilvēka sadzīvē. Tāpat arī Mālnīcā, katrs interesents varēja, ko izveidot no māla piciņas un izkustināt pirkstiņus, kas arī ir ļoti veselīgi.

Vagonšķūnī, kur atrodas ekspozīcija: „Ar Mazo Bānīti pa Sēliju”, varēja apskatīt Bānīti, iekāpt un pasēdēt vagonos, izspēlēt spēli „Ceļojums ar Mazo Bānīti”, bet pats unikālākais – varēja satikt īstus dzelzceļniekus. Nereti cilvēki apstājās, lai tieši dzelzceļniekiem uzdotu kādu jautājumu. Arī bērni skaitīja pašizdomātus pantiņus par Bānīti un uzdeva jautājumus dzelzceļniekiem, konkursa ietvaros. Muzeju naktī bija iespēja piedalīties konkursā un laimēt kādu balvu. Konkurss tika veidots tā, lai būtu nepieciešams apmeklēt katru ekspozīciju, kabinetu un māju Mazā Bānīša kompleksā un Paula Stradiņa skolā. Kaut ko tur izveidot, uzrakstīt, vai izpildīt. Lielākoties konkursā piedalījās bērni, kuri ar nepacietību pie ugunskura gaidīja apbalvošanu.

Mazā Bānīša telpās notika arī kino skatīšanās. Bija iespēja noskatīties animācijas filmu – Raiņa lugu „Zelta zirgs”, neskatoties uz aukstumu, skatītāju bija daudz.

Paula Stradiņa skolā varēja apskatīt prof. Paula Stradiņa kabinetu un Stradiņu viesistabu, kur darbojās slavenas „dziednieces”, kuras lika pasmaidīt ikvienam apmeklētājam un palīdzēja tikt galā ar slimībām, kā arī pirtniece, kura neskopojās ar kādu gudru padomu. Kamīnzālē varēja dzirdēt priekšlasījumu „Sēlijas Rainis” un uzzināt vairāk par Jāņa Pliekšāna (Raiņa) biogrāfiju, savukārt vēlāk omulīgā gaisotnē varēja uzgriezt kādu plašdanci un aplūkot Vecā Stendera projektēto veļas mašīnu. Rokdarbu klasē darbojās Ziepnīca, kur cilvēki apgrozījās visu laiku un interese bija tiešām liela. Skolotāju istabā, varēja apskatīt Viesītes vidusskolas muzeja ekspozīciju un salikt puzli. Savukārt A. Brodeles klasē varēja uzrakstīt Mīlestības vēstuli, literārās jaunrades darbnīcas „Būsim kā Rainis!” ietvaros.

Muzeju nakts laikā bija atvērta arī Viesītes Brīvības baznīca, kas apmeklētājus laipni sagaidīja ar siltu padzērienu.
Noslēgumā apmeklētāji pulcējās pie pieguļnieku ugunskura, baudīja zupu – pontagu, ko parasti ēda dodoties pieguļā, un, vijoles stīgām skanot, gaidīja uzvarētāju apbalvošanu. Tika apbalvoti gan labākie Mīlestības vēstuļu autori, gan čaklākie un gudrākie konkursa uzvarētāji.

Lai arī vakars bija salīdznoši drēgns, nevar sūdzēties par apmeklētāju skaitu, tas abos muzejos kopā sasniedza 420 apmeklētājus.

Jāsaka paldies ikvienam, kas palīdzēja. Liels paldies muzeja vadītājai Ilmai Svilānei par galvenās rūpes uzņemšanos, kā arī visiem brīvprātīgajiem palīgiem, darbnīcu un aktivitāšu vadītājiem. Un, protams, paldies apmeklētājiem, bez Jums šis pasākums nebūtu izdevies!

Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste, Agnija Mutule