Monthly Archives: jūlijs 2017

Dzelzceļnieku svētki 6.augustā

VAZ Vasara 2017 “Sēlija” 28.-30.jūlijs

29. jūlijā brauciena VAZ Vasara 2017 dalībnieki ieradīsies Viesītē, tāpēc ikviens interesents aicināts atnākt uz Mazā Bānīša parku, varēs apskatīt žiguļus un fotografēties ar tiem. Žiguļu braucienu “VAZ Vasara” rīko Latvijas VAZ klubs. Šis ir jau sestais šāda veida pasākums. Paredzams, ka pasākumā piedalīsies ap 30 VAZ markas auto.

Programma Viesītes novadā:

12.30 Mazā Bānīša parks, muzeja “Sēlija” apskate (Viesīte)

15.30 Kafejas ražotne Alīda (Elkšņi)

~18.00 Ormaņkalna skatu tornis, Saukas dabas parks

 

Projekta “1836” Leišmalītes gājiens Viesītes novadā 29.07.-30.07.

Sestdiena 29.jūlijs

Gājiens no Viesītes uz Elkšņu kultūras namu (~ 21,1 km)

Plkst. 9:00 – tikšanās pie Viesītes muzeja “Sēlija” (Mazā Bānīša parks, A. Brodeles iela 7, Viesīte). Interesentiem ekskursija pa muzeju jau sākot no plkst. 8:30 Reģistrēšanās

Automašīnas tiek atstātas pulcēšanās vietā, vakarā pēc gājiena šoferus aizved tām pakaļ.

Plkst. 10:00 – došanās ceļā, pirmajā dienā plānots noiet aptuveni 21 km.
Pa ceļam piestāsim aplūkot pieminekļus Jēkabam Brunneram un revolucionāram J. Luteram Bobim.
Pusdienu pauze (~13:00) – Līgo kalna virsotnē ar savām līdzņemtajām maizītēm.

Plkst. 18:36 vakariņas. Ēdienkartē: uz ugunskura gatavota zupa. (Nodrošina Elkšņu pagasts)

Kultūras programma:
*Elkšņu sieviešu vokālais ansamblis“Tik un Tā”;
*Meistarklase “Atmiņu istabā” kopā ar Elkšņu rokdarbu pulciņa dāmām “Savam priekam”.
*Ekskursija kopā ar novadpētnieci Rudīti Urbacāni pa bijušo Elkšņu pamatskolu, kurā tagad glabājas Alberta Eglīša mantojums.
*Novusa spēle Elkšņu pamatskolā kopā ar Āriju Bārduli (Elkšņu novusa spēles patrons).
*Ekskursija un degustācija cigoriņu kafijas ražotnē “Alīda” (2,00 EUR).

Nakšņošana:
Elkšņu Kultūras namā uz grīdas, līdz ar to katram pašam jānodrošina viss, kas nepieciešams – matracīši, guļammaisi, utt. (Adrese: „Pagastmāja”, Elkšņi, Elkšņu pagasts, Viesītes novads, LV- 5217.). Ziedojums: 1,- EUR/pers.
Glempinga (glamour camping) cienītājiem varam piedāvāt turpat Elkšņu Kultūras nama 2.stāvā esošo hosteli. Gultasvieta 8 EUR/pers. (ir pieejamas tikai 8 vietas)
Iespējams gulēt arī teltīs. Tās var celt jebkur Kultūras nama un skolas apkārtnē.

 

Svētdiena 30.jūlijs

Gājiens no Elkšņu kultūras nama uz Ilzu baznīcu (~ 18,3 km)

Plkst. 8:00 brokastis – 1,50 EUR/pers. Trauki, galda piederumi – līdzi katram savi.

PĒC brokastīm visi šoferi aizved savas automašīnas uz finiša punktu.

Plkst. 9:15 attiet autobuss no Ilzu baznīcas uz Elkšņu skolu.

Plkst. 10:00 došanās uz Ilzu baznīcu – plānots noiet aptuveni 18 km.

Pa ceļam viesosimies Rites pagasta Cīruļos.

Plkst. 11:30 1836 staba ierakšana ceļu P73 (Vecumnieki-Nereta- Subate) un Cīruļi-Ilzu baznīca krusptunktā.

Plkst. 13:30 pusdienu pauze Stupeļu pilskalnā ar savām līdzņemtajām maizītēm.

Plkst. 18:36 koncerts (Ilzu baznīca)

Plkst. 20:00 došanās mājup

Plašāka informācija par Leišmalītes gājieniem:
Maija Jaunzeme,
Leišmalītes gājienu projekta vadītāja
maija.jaunzeme@ziedonamuzejs.lv
+ 371 26199366

Viesītes pilsētas svētku programma

Sēlijas amatnieku jampadracis Viesītē

1.jūlijā Mazā Bānīša parkā norisinājās pasākums “Sēlijas amatnieku jampadracis Viesītē”, lai iepazīstinātu ar senajām sēļu amatu prasmēm. Viesītē satikās Sēlijas amatnieki un mājražotāji – kultūras mantojuma lietpratēji, kopēji un nesēji. Programmas piedāvājumā bija “Kafejas stāsts” (Jolanta Kovnacka no Viesītes novada), klūgu groza pamatnes pīšana (Diāna Rutkēviča no Jaunjelgavas novada), izšūšanas demonstrējumi (Inese Bluķe no Jaunjelgavas novada), celošanas demonstrējumi (Baiba Bite no Jēkabpils novada), kokgriešanas demonstrējumi (Dainis Vecums no Jēkabpils novada), kalēja darbnīca (Kaspars Baltacis no Neretas novada), arī sēļu gastronomijas piedāvājums – Batviņu zupas pagatavošana (Rita Skrējāne no Jēkabpils novada). Ikvienam apmeklētājam bija iespēja piedalīties meistarklasēs, ieklausīties amatu prasmju noslēpumos un pieredzē, kā arī iegūt jaunas zināšanas. Visas amatu prasmju zināšanas ir gadsimtiem krātas, tāpēc tik vērtīgas. Piemēram, celošana, pēc arheologu domām, ir senākais jostu aušanas veids. Amatnieku piedāvājums un interese par to apliecināja, ka sēļu kultūra ir bagāta, daudzveidīga un dzīvotspējīga. Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana ir pamats sēļu identitātes saglabāšanai.