Mazā Bānīša Balvas 2017 laureāti

Mazā Bānīša Balva ir Viesītes novada pašvaldības atzinība par ieguldījumu un sasniegumiem Viesītes novada un Sēlijas kultūras, kultūrvēstures un garīgo vērtību radīšanas un popularizēšanas jomā. Balva dibināta Mazā Bānīša 100-tajā gadskārtā un tiek pasniegta nozīmīgos svētkos un pasākumos Viesītē un Viesītes novadā.

Ar Balvas piešķiršanas komisijas 2017. gada 26. oktobra lēmumu Mazā Bānīša Balva 2017 tiek piešķirta: Birutai Beķerei, Līgai Griškenai, Jānim Kolpakam, Veltai Lācei, Pēterim Stradiņam.

Balva tiks pasniegta Latvijas valsts neatkarības 99. gadadienai veltītā svinīgā pasākuma laikā š. g. 18. novembrī Viesītes Kultūras pilī.

Noslēgusies aktīvā tūrisma sezona

Viesītes TIP ir apkopojis informāciju par 2017. gada tūrisma situāciju, ko šogad gan negatīvi ietekmējuši laikapstākļi. Joprojām pieprasījums saglabājies pēc ūdens tūrisma, velo tūrisma, kultūras un gastronomiskā tūrisma. Statistika rāda, ka mūs visvairāk apmeklē ģimenes, draugu grupas, pieaugušo kolektīvi, skolēni un pensionāri, arī tūrisma firmas, piemēram, IMPRO, Saules vējš, Jauni Rakursi.

Apmeklētākais objekts novadā ir Viesītes muzejs “Sēlija”, īpaši Mazā Bānīša parks, kur apmeklētāju skaits ir 3004, kas ir audzis, salīdzinot ar 2016. gadu. Paula Stradiņa skolā apmeklētāju skaits ir 1378. Mārtiņa Buclera kabinetu šogad apmeklējuši 560 cilvēki. Kopā muzeju “Sēlija” apmeklējuši 4942 tūristi.

Apmeklētākā naktsmītņu un aktīvās atpūtas vieta ir lauku māja “Bincāni”, ko apmeklēja 3432, tai skaitā festivāla “Zobens un Lemess” interesenti. Kempingu “Pērlīte” šogad apmeklēja 1652, tai skaitā iekļaujot pasākumus. Ormaņkalnu, skatu torni un Līgo kalnu apmeklēja aptuveni 3000 tūristu. Ūdens tūrisma noteikšanas mēraukla ir izsniegto licenču skaits, Saukas ezerā tie ir 2014 apmeklētāji, savukārt Viesītes ezerā – 102. Ezera Gravānos nakšņošanas un ūdens tūrisma pakalpojumus izmantojuši 502 cilvēki.

Šogad palielinājies tūristu skaits pēc gastronomiskā tūrisma, kafejas “Alīda” ražotni šogad apmeklēja par 48%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Prieks par zemnieku saimniecību “Vilciņi”. Lai gan viņu prioritāte ir uzņēmējdarbība nevis tūrisms, tomēr Sabīne Zupa atzīst, ka atspēriena punkts saimniecības atpazīstamībai un tūrismam bija Uzņēmēju dienas Jelgavā un Aizkraukles Pārnovadu dienas, kur tika pārstāvēts Viesītes novads. Nākamajā gadā tiks pārdomāts un paplašināts piedāvājums tūristiem.

Darba laiks valsts svētkos

17. novembrī muzejs atvērts no 10.00 – 15.00.

No 18. līdz 20. novembrim muzejs slēgts.

Viesītes Brīvības piemineklis

1919. gada 14. oktobrī Trešā Jelgavas kājnieku pulka kareivji kopā ar Viesītes – Saukas – Vārenbrokas aizsargu nodaļu pie Viesītes Vales kalniņa apturēja bermontiešu uzbrukumu. Uzvaras rezultātā tika apturēta bermontiešu vienību virzīšanās Augškurzemē un Latgales virzienā.

Viesītes Brīvības piemineklis attēlo brīvības cīnītāju, kurš sveic sauli ar Latvijas karogu rokās. Tas ir brīvības, neatkarības un piemiņas simbols. “Brīvība – tautas dzīvība” – šie vārdi iekalti piemineklī. Pieminekļa meta autors ir tēlnieks V. Jākobsons, somu granītā to izkalis akmeņkalis V. Treijs. Atklāts 1935. gada 11. augustā.

Katru gadu Lāčplēša dienā notiek Lāpu gājiens pa Viesītes pilsētu uz Brīvības pieminekli, godinot Latvijas brīvības cīnītājus, kuri atdevuši savu dzīvību un krituši par tēvu zemi.

Apsveikums novembra svētkos

Viens no 100 labajiem darbiem – rudens talka Mazā Bānīša parkā

Mazā Bānīša parks ir gan bijusī šaursliežu dzelzceļa depo teritorija ar ēkām, kur mājvietu atradusi vēsturiskā lokomotīve ar vagoniem, gan parks tiešā nozīmē, kur aug daudz koku. Muzejam pieder arī plašs dārzs aiz Stradiņa skolas, tāpēc katru gadu oktobrī mums iesākas lapu mēnesis, kad visa vasaras lapu bagātība jāsavāc. Esam priecīgi, ja mums nāk palīgā skolēni, jo, visiem pulkā strādājot, darbs rit raiti un rezultāts ir iepriecinošs.

Izstāde “Rakstnieces Lūcijas Ķuzānes radošā sadarbība ar Latvijas fotogrāfiem”

Viesītes muzeja “Sēlija” M. Buclera Fotogrāfijas kabinetā Lonē skatāma cieņas pilnu pārdomu un pagātnes apceres vērta izstāde, kas veltīta vienai no spožākajām Sēlijas literatūras zvaigznēm – Lūcijai Ķuzānei un tai gaismai un enerģijas spēkam, ko viņa veltījusi fotogrāfijas vēsturei mūsu valstī un viņas mīļajā Sēlijā. Viņa ir visur tur klāt, kur labestība, augsti ideāli un kur garīga spēka ļaudis pulcējas, lai paceltu, saglabātu un apmīļotu vēl nepamanītas vērtības, lai celtu tās gaismā, dotu tām spēku un ceļa maizi sasniegt  lasītāju, skatītāju un klausītāju sirdis.

Rakstnieces tēvs Kristaps Mednis bija viens no Mārtiņa Buclera daudzajiem skolniekiem fotogrāfijas kursos un viņa žurnāla “Stari” abonētājs un lasītājs. Droši vien tāpēc rakstnieces redzeslokā vienmēr bijuši jaunatklājumi fotogrāfijas vēsturē, bet jo īpaši, ja ir runa par viņas sirdij tuvām vietām un cilvēkiem. Šāda vieta jau vairāk kā četrdesmit gadu garumā bijusi arī Sauka.

Pārlapojot nu jau dzeltējušus astoņdesmito gadu laikrakstus, atrodam rakstus par Mārtiņa Buclera vārda atdzimšanu, dodot viņam pienākošos latviešu fotogrāfijas tēva godu. Pateicoties rakstniecei Lūcijai Ķuzānei un fotovēsturniekam  Pēterim Korsakam, lasītāji uzzina par savu ievērojamo novadnieku no Saukas Juču mājām. Vai tad nav lepnums par savu dzimto pusi, kas Latvijai devusi tik talantīgu un gaišu personību?

Mirdzas Brūniņas rokdarbu izstādes atklāšana Paula Stradiņa skolā

6. oktobra pēcpusdienā tika atklāta neretietes Mirdzas Brūniņas rokdarbu izstāde. Rokdarbniece jau agrā bērnībā iepazinusies ar adīšanu, tamborēšanu, aušanu. Tie ir darbi, kas prasa precizitāti, rūpīgumu, pacietību un radošumu. Mirdza savas prasmes pārmantojusi un iedvesmu smēlusies no vecvecmammas, vecmammas un mammas. Aušanas pasaulē viņu skolas laikā ievadījusi darbmācības skolotāja. Izstāde vēlreiz apstiprina senāko rokdarbu dzīvotspēju arī šodienas kultūras izpratnes mainīgajās vērtībās. Darbu autore stāsta, ka rokdarbi ir lielisks relaksācijas un atpūtas veids, pat sava veida meditācija. Šī nodarbe rada gandarījumu, prieku un iedvesmu, tā ir krāsu terapija sirdsmieram.

Mirdzas Brūniņas rokdarbu izstāde skatāma līdz 30.novembrim

Sēļu kluba projekts „Sēļu Baltu vienības diena!”

Šogad Sēļu klubs, pateicoties Viesītes novada pašvaldības daļējam finansiālajam atbalstam projekta realizēšanā, aicināja Viesītes novada iedzīvotājus Baltu vienības dienā piedalīties braucienā uz vienu no Sēlijas pilskalniem – Dignājas pilskalnu. Te apkārtējo pagastu iedzīvotāji pulcējās atzīmēt Baltu vienības dienu, noklausīties vīru kopas „Vilki” koncertu.

Baltu vienības dienu atzīmē, pieminot 1236. gada 22. septembra vēsturiskos notikumus, baltu tautām – lietuviešiem un zemgaļiem Saules kaujā sakaujot Zobenbrāļu ordeni. Kopš 2000. gada Latvijas Saeima un Lietuvas Seims 22. septembri noteica par oficiālu un atzīmējamu atceres dienu.