Talka pie Sunākstes baznīcas 13.05.

10:00 Tikšanās pie Sunākstes baznīcas
10:15 – 10:45 Rīta sarunas Sunākstes baznīcā
“Vecais Stenders Kurzemes un Sēlijas kontekstā” (Ainārs Dimants, augstskolas “Turība” profesors)
“Vecā Stendera nozīme mūsdienās” (Pēteris Stradiņš, RSU asociētais profesors)
11:00 – 14:15 Talka – Stendera Ābeces Takas izkopšana, mācītājmuižas vietas attīrīšana, informatīva stenda uzstādīšana pie Vecā Stendera kapavietas
14:30 Pikniks / Tradicionālā zupa

TALKA:
Talka tiek organizēta ciešā sadarbībā starp Viesītes un Jaunjelgavas pašvaldībām un Sunākstes baznīcas draudzi.


Paredzētie darbi:
sakopt “Stendera Ābeces” taku no baznīcas līdz mācītājmuižas vietai, kuru izveidojām 2014. gada maija talkā. Izstaigājot apmēram 300 m garo taku, var iepazīties ar visiem Stendera “Bildu Ābices” burtiem. 3 gadu laikā kopš takas izveidošanas, tā ir ieguvusi popularitāti gan vietējo iedzīvotāju, gan tūristu vidū;
attīrīt mācītājmuižas vietu – takas galapunktu – kur tuvākajā nākotnē paredzēta tematiska mākslas objekta uzstādīšana;
sakopt Vecā Stendera kapa vietu un uzstādīt informatīvu stendu.


Jāņem līdzi:
darbam un pavasarīgajiem laika apstākļiem piemērots apģērbs un darba cimdi;
cirvītis vai mačete, grābeklis

FOTOAKCIJA “Es esmu laimīgs!”

Simtgades pīlādžu alejas stādīšana

Putnu būrītis – Viesītes vidusskolas 1. klases skolēnu dāvana

Patīkamu pavasara pārsteigumu putniem sagādājuši Viesītes vidusskolas 1. klases skolēni  kopā ar audzinātājām un tēti Aivaru. Bērni piedalās akcijā “100 labie darbi Mazajam Bānītim, Latvijas simtgadi sagaidot”. Būrītis, kuru rotā visu bērnu vārdi, atrodas Paula Stradiņa skolas dārzā pie Viesītes Mazā ezeriņa un Veselības pēdas. Tagad tajā mājos un līksmos putni.

Bērnu darbs ir vērtīgs devums dabas daudzveidībai mums visapkārt. Ikviens apmeklētājs varēs priecāties par mazo putniņu klātbūtni un dziesmām!

Bērni iepazinās arī ar Paula Stradiņa skolas ekspozīcijām un sacīja, ka noteikti nāks vēl ciemos.

Lielu paldies sakām 1. klasei un gaidām ciemos!

Atgādinām, ka no 2016. gada 1. marta norisinās akcija “100 labie darbi Mazajam Bānītim, Latvijas simtgadi sagaidot”. Aicināti piedalīties visi Viesītes novada iedzīvotāji, gan pieaugušie, gan bērni, kā arī citi interesenti Latvijā un pasaulē. Skolas, iestādes, biedrības un organizācijas, interesentu grupas un arī individuāli katrs var nākt ar savu ierosināto labo darbu savā pagastā vai pilsētā, lai Mazais Bānītis, depo apkārtne, bijušais stacijas laukums un šaursliežu dzelzceļa vietas pagastos šogad un arī turpmāk sagādātu prieku ne tikai mums pašiem, bet arī mūsu viesiem.

Tas var būt arī padarīts lielāks vai mazāks labs darbs mūsu Viesītē un Viesītes novadā, materiāls un arī nemateriāls veltījums, dāvinājums vai ziedojums konkrētam mērķim.

Simts labo darbu akcija noslēgsies 2018. gadā.

Lieldienu apsveikums

Mēneša priekšmets aprīlī – drēbju birste no ērzeļa astes

Kā pasakā! Reiz dzīvoja Kalniņu Pēteris Krašaucku mājās. Tie bija tie laiki, ko par Latvijas zelta laikmetu sauc. Saimniecības laukos plauka un zēla. Tikko piedzimusī valsts sparīgi darbojās, un to pazina tālu aiz mūsu valsts robežām. Pats Prezidents deva par brīvu labākajām saimniecībām vaislas lopus, lai attīstītu lopkopību, kurai te bija spoža nākotne. Tā arī Pētera un Mildas saimniecība tika pie vaislas buļļa un vaislas ērzeļa.

Kalniņu Pēterim bija rokdarbnieka talants, prata dažādus koka darbus. Viņš varēja skaisti rotātas lādītes uzmeistarot vai no ērzeļa astes sariem saimniecībā derīgu drēbju birsti ar rūpīgi apstrādātu koka kātu izgatavot.

Darbā tika bērni audzināti, arī mazā Inta, kurai nu jau deviņdesmitais mūža gads rit. Darba mīlestība vadījusi viņu cauri dzīves līkločiem, rokas nekad nestāv mierā kā tēvam.

23. aprīlis – senā Jurģu, Ūsiņa jeb Zirgu diena, zemkopja gada sākums, kad sākas vasaras darbi un zirgi iet pieguļā. Kalniņu Pētera zirgiem nu citi pieguļas lauki, bet brašā ērzeļa astes birste dzīvo jaunu dzīvi.

Foto: Ilma Svilāne

Akcija „Satiec savu meistaru! 2017” notiek arī muzejā „Sēlija”

 

No 31. marta līdz 2. aprīlim 167 vietās visā Latvijā notika pasākums „Satiec savu meistaru! 2017”, kurā jau devīto gadu tautas lietišķās mākslas meistari, amatnieki, stāstnieki, muzikanti un dziedātāji aicināja uz individuālām nodarbībām, atvērtām darbnīcām, paraugdemonstrējumiem, lekcijām, koncertiem, dančiem un kopīgu muzicēšanu. Šogad pasākumā piedalījās 450 meistari, pie kuriem ikvienam interesentam bija iespēja apgūt amatu prasmes, kā arī piedalīties dančos, rotaļās un apmeklēt lekcijas par tautastērpiem un latviešu zīmēm. „Satiec savu meistaru!” tradicionāli norisinājās vienlaikus ar projektu „Eiropas amatu prasmju dienas”, kas aizsākts 2002. gadā Francijā un kļuvis par plašāko starptautisko pasākumu, kas veltīts amata prasmju saglabāšanai, popularizēšanai un tālāknodošanai.

Arī šogad Viesītes muzejs „Sēlija” aicināja piedalīties akcijā 31. martā. Meistarklases adīšanā, tamborēšanā, aušanā un pērļošanā piedāvāja rokdarbnieču biedrība „Zīle” un Elkšņu pagasta rokdarbu un mākslas pulciņa pieaugušajiem un bērniem „Savam priekam” rokdarbnieces. Protams, varēja iepazīties ar jau gataviem rokdarbiem, kas darināti dažādās tehnikās, kā arī sarunās ar rokdarbniecēm uzzināt par amatu prasmēm, noslēpumiem un pieredzi. Par koka suvenīru izgatavošanu stāstīja Inārs Dreijers.

Jolanta Kovnacka piedāvāja stāstu par kafejas tapšanu, kā arī bija iespēja iepazīties ar izejvielām un ikviens varēja pārbaudīt savu roku veiklību zīļu lobīšanā. Ilma Svilāne detalizēti stāstīja par Augšzemes etnogrāfisko tautastērpu.

Muzejā “Sēlija” viesojas prof. Paula Stradiņa laikabiedrs un bijušais kolēģis

1. aprīlī Paula Stradiņa skolā viesojās prof. Paula Stradiņa laikabiedrs un bijušais kolēģis dr. Gundars Ziedonis Spruģevics, bijušais Stradiņa slimnīcas ķirurgs. Viņa ģimene, arī ārsti, kopā ar sirmo kungu speciāli bija mērojuši tālo ceļu no Rīgas, lai pabūtu prof. Paula Stradiņa dzimtajā pilsētā un bijušajam dakterim parādītu Paulam Stradiņam veltīto muzeju.

Dr. G. Spruģevics bija patīkami pārsteigts un gandarīts par redzēto un labprāt atcerējās kopā ar slaveno profesoru darbā pavadīto laiku. Viņš izteica vēlmi vēlreiz te atgriezties un izstaigāt prof. Paula Stradiņa piemiņas vietas Viesītē.

Ģimene arī apmeklēja muzeja “Sēlija” nodaļu “Mazā Bānīša parks”.

Satiec savu meistaru 2017

Mēneša priekšmets martā – skapis no Ošu mājām

Skapis piederēja Lienai Kasārei  (dzim. Grabovska, 1898-1982) un ir viņas garā mūža līdzgaitnieks. Tas bijis vēl viņas vecākiem Romulānu mājās pie Klauces ezera. Mājas kara laikā nodegušas, bet skapis pārceļojis uz „Sīpoliem” pie māsas.

1. pasaules kara laikā vecāki devušies bēgļu gaitās uz Krieviju, kur latviešu apmetnē nodzīvojuši līdz 2. pasaules karam. Tur Liena satikusi savu Augustu un nodibinājusi ģimeni. Vēl vācu laikā viņi atceļojuši atpakaļ uz Latviju, un jaunā ģimene apmetusies pie māsas „Sīpolos”. Skapis jau bijis labojams un ticis pārkrāsots.

Kad Mūžībā devies viņas dzīvesbiedrs, Liena ar skapi un citām mantām pārcēlusies uz „Ošiem” pie meitas Mirdzas.

Skapis bija aizslēdzams, un tajā glabājās Lienas visas īpašās lietas. Tās bija dažas viņas drēbes, rullīšos satīti dvieļi un palagi. Pirms nonākšanas skapī tie tika izdauzīti ar plakanu vāli un kļuva mīksti un gludi. Skapī glabājās Lienas lakatiņi, brilles, metāla konfekšu kārbiņas, kas parasti bija divas. Vienā bija konfektes ar papīriņiem, otrā – bez papīriņiem. Noteikti starp tām bija piparmētru konfektes. Te bija arī saņemtās vēstules un atklātnes, dažādi zāļu uzlējumi un zālītes. Liena nebija čakla baznīcā gājēja, bet skapī uz plaukta vienmēr atradās Bībele kā koferītis ar atslēdziņu. Skapis glabāja arī dažu labu noslēpumu. Tā te plauktā bija nolikts ādas maisiņš ar šņaucamo tabaku.

Skapī vienmēr smaržoja pēc zālēm, un tas bija tikai viņas skapis un tikai viņas mantas. Visa cilvēka sīkā iedzīve.

Nu jau labu laiku kā Liena atdusas Svaru kapsētā, bet viņas skapis uzsācis atkal jaunu dzīvi muzejā „Sēlija”, kur to restaurēja meistars Jānis Fišers. Skapim ir pāri 130 gadiem, pārdzīvotas vairākas paaudzes, un tagad tas ir liecinieks par laiku 19. gadsimtā, kad Eķengrāves apkārtnē vēl kalpoja mācītāji Stenderi.

Paldies Valdim Piekusam par vecmammas skapi un viņas dzīves stāstu!