Kategorija: Dzelzceļnieki

Mazā Bānīša draugu kopa iepazīst Aukštaitijas šaursliežu dzelzceļu

2018. gada 21. augustā brīvprātīgie no “Mazā Bānīša draugu kopas” un citi muzeja “Sēlija” atbalstītāji devās izglītojošā ekskursijā uz Lietuvu iepazīties ar Aukštaitijas šaursliežu dzelzceļu. Pirms diviem gadiem Viesītes pašvaldības un muzeja “Sēlija” pārstāvju delegācija jau viesojās Anīkšču šaursliežu dzelzceļa muzejā, lai pārrunātu iespējamo sadarbību nākotnē. Šajā reizē ar Lietuvas industriālo mantojumu bija iespēja iepazīties lielākam viesītiešu pulkam

Dzelzceļnieku svētku atcere

2018. gada 4. augustā Viesītē tika atzīmēta Dzelzceļnieku svētku atcere. Šajā gadā tika atzīmēti 102 gadi kopš Viesītes šaursliežu dzelzceļa tīkla izveidošanas un 46. reizi Dzelzceļnieku diena.

 

4. AUGUSTĀ

Viesītes muzejā “Sēlija”

                                                                            DZELZCEĻNIEKU SVĒTKU ATCERE

6. augustā atzīmēti Dzelzceļnieku svētki

Katru gadu augusta pirmajā svētdienā Viesītē tiek svinēti Dzelzceļnieku svētki, un tā jau 45. gadu.  Šogad Mazajam Bānītim paliek jau 101, tātad ieripojis jau 2. gadsimtā.  Tradīcija aizsākās pēc Mazā Bānīša līniju slēgšanas 1972. gadā. Lai gan dzelzceļnieku skaits katru gadu, diemžēl, sarūk, svētki paliek, lai saglabātu aizgājušo paaudžu piemiņu ne tikai savā atmiņā, bet arī tiem, kas būs pēc mums.

Nākamajā gadā, svinot 90. Viesītes pilsētas un 100. Latvijas jubileju, mūsu depo lokomotīvei, kas atrodas muzeja ekspozīcijā, tiks svinēti 100 gadi, jo tā izgatavota 1918. gadā Vācijā. Arī “maza” jubileja.

Svētdienas vēlā rītā vagonu depo sapulcējās dzelzceļnieki, viņu ģimenes un draugi. Tika nolasīti svētku apsveikumi no tiem, kuri cienījamā vecuma dēļ vairs nevar ierasties uz svētkiem.

Top dokumentāla filma “Piedzimt kopā ar Latviju”

Lai saglabātu nākotnei Latvijas vēstures notikumus, laikmeta iezīmes un cilvēku mūžu gājumus simtgades laikā, tiek uzņemta dokumentāla filma Latvijas 100gadnieki (Piedzimt kopā ar Latviju). Projektu realizē Jāņa Lapsas piemiņas biedrība un filmas idejas autors  un radošās grupas vadītājs Lūkass Mairis Marcinkēvičs. Salidojumu un filmas tapšanu finansiāli atbalsta arī Viesītes novada pašvaldība.

Ar savām atmiņām un piedzīvoto gadsimta nogrieznī filmā dalīsies arī bijušais viesītietis. 15. jūnijā filmas radošā grupa viesojās Mazā Bānīša parkā kopā ar topošās filmas vienu no simtgadniekiem – Jāni Apini (12.11.1917.), kurš agrāk dzīvojis un strādājis Viesītē, bet šobrīd dzīvo Ulbrokā. Viņš Viesītē pēdējo reizi bija pirms 70 gadiem, pa kuriem pilsēta un valsts piedzīvojusi daudzas pārmaiņas. Uz tikšanos bija atnākuši arī bijušie dzelzceļnieki, lai kopīgi atcerētos intensīvos darba gadus Viesītes dzelzceļa līnijā. Jānis Apinis līdz pat iesaukšanai armijā strādājis uz dzelzceļa, bijis atslēdznieks, metinātājs Viesītes depo un pusgadu arī mašīnista palīgs.

Dzelzceļnieku svētki 6.augustā

Gada brīvprātīgais muzejā 2016 – bijušo Mazā Bānīša dzelzceļnieku un draugu grupa

Nominācijā “Gada brīvprātīgais 2016” tiek pasniegts atzinības raksts par muzeju darbam ziedoto laiku un ieguldījumu. Nominācijas mērķis ir uzslavēt un prezentēt brīvprātīgo darbu nozīmi un aktualitāti, kā vienu no sabiedrības līdzdalības formām muzejā. Balvas mērķis ir būt par paraugu citiem un izteikt pateicība jau esošajiem brīvprātīgajiem.

Gada brīvprātīgais muzejā 2016 – bijušo Mazā Bānīša dzelzceļnieku un draugu grupa. Balva tika pasniegta Muzeju dienas svinībās, kas tradicionāli notiek maija mēnesī, šogad LMB gada balva tika pasniegta Jelgavā 26. maijā.

Bijušo dzelzceļa darbinieku un draugu grupa atbalsta muzeju visās aktivitātēs kopš tā dibināšanas 2000. gadā, bet jo īpaši no 2005. gada, kad gatavojāmies Mazā Bānīša 90 gadu jubilejai un iedibinājām ikmēneša tikšanās pasākumu “Vēlās brokastis muzejā”. Muzeja brīvprātīgie palīgi pašlaik ir 14 bijušie Viesītes šaursliežu dzelzceļa (1916 – 1972) darbinieki, viņu ģimenes locekļi un draugi, kas paši strādājuši vai braukuši ar Mazo Bānīti, aktīvi palīdzējuši ekspozīcijas “Ar Mazo Bānīti pa Sēliju” veidošanā, pat ēku remontēšanā un teritorijas veidošanā, un tagad muzeja vērtību popularizēšanā: L. Jaksteviča, M. Jēriņa, R. Sirmovičs, R. Davidāne, M. Žikare, D. Spunīte, A. Bērziņa, I. Lasmane, Ā. Jurkevica, S. Griškena, E. Adamovičs, V. Pučka, R. Buiķe). Pa šiem gadiem Mūžībā aizgājuši pieci mūsu palīgi, kas bija pašos muzeja veidošanās pirmsākumos (J. Ābols, Dz. Krasovska, M. Buiķis, I. Gors, S. Klubure).

Viesītes dzelzceļnieki ciemojas Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā Jelgavā

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā Jelgavā 18. maijā tika atvērta jauna ekspozīcija “Mazā metāla sirds”. Atvēršanas svētkos piedalījās arī Viesītes dzelzceļnieki – Līvija Jaksteviča, Ruta Buiķe un Edgars Adamovičs. Dzelzceļnieki devuši artavu jaunās ekspozīcijas tapšanā ar saviem atmiņu stāstiem. Ekspozīcijas veidotājas Liene Murugova un Ilze Freiberga 2015. gadā bija atbraukušas uz Viesīti, satika un uzklausīja cilvēkus, kas vēl atceras un ir braukuši ar Mazo Bānīti. Viens no stendiem atspoguļo arī Viesītes Mazā Bānīša vēsturi. Dzelzceļnieki izstaigāja arī Jelgavas dzelzceļa staciju un kavējās atmiņās.

Jaunajā ekspozīcijā ir iespēja iepazīt 600 mm plato dzelzceļu vēsturi Latvijā caur vizuālo, skaņu un sajūtu prizmu. Ekspozīcija aptver laika posmu no Pirmā pasaules kara līdz emocionālajam slēgšanas brīdim 20.gs. 70.-jos gados. Iespējams, daudziem tas būs pārsteigums, ka šis brīnumainais, mazais Bānītis savulaik kursējis pa nieka 600 mm platu sliežu ceļu un bijis arī cilvēkiem labākais draugs.

Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste Ligita Levinska-Drozdova

Foto: Ligita Levinska-Drozdova

Raidījuma “Latvijas pērles” sižets par Viesītes Mazo Bānīti

Raidījuma II daļā par Viesītes Mazo Bānīti:

http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/latvijas-perles/ka-viesites-mazbanitis-laudis-vizinajis-un-ka-kadreiz-selu-seta-.a82293/

Dziedot dzimu, dziedot augu, dziedot mūžu nodzīvoju!

10. februārī uz Vēlajām brokastīm muzejā satikās dzelzceļnieki un viņu draugi, šoreiz sirsnīgā gaisotnē tika sumināta mūsu novadniece Ārija Jurkevica, kura janvārī atzīmēja 90 gadu jubileju, tāpēc šoreiz piedāvājam izlasīt Ārijas dzīvesstāstu.

Dziedot dzimu, dziedot augu, dziedot mūžu nodzīvoju!     

10. janvārī 90. dzimšanas dienu atzīmēja mūsu novadniece Ārija Jurkevica, tāpēc devāmies ciemos aprunāties par dzīvi. Jau sarunas sākumā viņa teic, ka nerunās par tumšajiem dzīves posmiem.

Jubilāre dzimusi un bērnību pavadījusi Saukā, bijusi visjaunākā ģimenē, tāpēc viņai ģimenē sākotnēji iedalīti vieglākie darbi. Atskatoties uz dzīvi, viņa secina, ka visskaistākais laiks ir bijusi bērnība, jo tad visa ģimene bijusi kopā un dzīve tverta ar vieglumu. Vecāki strādājuši savā saimniecībā, Ārijai bijušas divas māsas un brālis. Pirmās četras klases mācījusies Dešu skolā, mācības turpina Viesītes vidusskolā, studijas gan neturpina, jo nav finansiāla atbalsta. Par kara laiku Ārijai ir visgrūtāk un vissāpīgāk runāt, vien noteic, “kas gājis, tas aizgājis”. Asaras acīs un klusums izsaka visu.