Kategorija: Dzelzceļnieki

Gada brīvprātīgais muzejā 2016 – bijušo Mazā Bānīša dzelzceļnieku un draugu grupa

Nominācijā “Gada brīvprātīgais 2016” tiek pasniegts atzinības raksts par muzeju darbam ziedoto laiku un ieguldījumu. Nominācijas mērķis ir uzslavēt un prezentēt brīvprātīgo darbu nozīmi un aktualitāti, kā vienu no sabiedrības līdzdalības formām muzejā. Balvas mērķis ir būt par paraugu citiem un izteikt pateicība jau esošajiem brīvprātīgajiem.

Gada brīvprātīgais muzejā 2016 – bijušo Mazā Bānīša dzelzceļnieku un draugu grupa. Balva tika pasniegta Muzeju dienas svinībās, kas tradicionāli notiek maija mēnesī, šogad LMB gada balva tika pasniegta Jelgavā 26. maijā.

Bijušo dzelzceļa darbinieku un draugu grupa atbalsta muzeju visās aktivitātēs kopš tā dibināšanas 2000. gadā, bet jo īpaši no 2005. gada, kad gatavojāmies Mazā Bānīša 90 gadu jubilejai un iedibinājām ikmēneša tikšanās pasākumu “Vēlās brokastis muzejā”. Muzeja brīvprātīgie palīgi pašlaik ir 14 bijušie Viesītes šaursliežu dzelzceļa (1916 – 1972) darbinieki, viņu ģimenes locekļi un draugi, kas paši strādājuši vai braukuši ar Mazo Bānīti, aktīvi palīdzējuši ekspozīcijas “Ar Mazo Bānīti pa Sēliju” veidošanā, pat ēku remontēšanā un teritorijas veidošanā, un tagad muzeja vērtību popularizēšanā: L. Jaksteviča, M. Jēriņa, R. Sirmovičs, R. Davidāne, M. Žikare, D. Spunīte, A. Bērziņa, I. Lasmane, Ā. Jurkevica, S. Griškena, E. Adamovičs, V. Pučka, R. Buiķe). Pa šiem gadiem Mūžībā aizgājuši pieci mūsu palīgi, kas bija pašos muzeja veidošanās pirmsākumos (J. Ābols, Dz. Krasovska, M. Buiķis, I. Gors, S. Klubure).

Viesītes dzelzceļnieki ciemojas Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā Jelgavā

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā Jelgavā 18. maijā tika atvērta jauna ekspozīcija “Mazā metāla sirds”. Atvēršanas svētkos piedalījās arī Viesītes dzelzceļnieki – Līvija Jaksteviča, Ruta Buiķe un Edgars Adamovičs. Dzelzceļnieki devuši artavu jaunās ekspozīcijas tapšanā ar saviem atmiņu stāstiem. Ekspozīcijas veidotājas Liene Murugova un Ilze Freiberga 2015. gadā bija atbraukušas uz Viesīti, satika un uzklausīja cilvēkus, kas vēl atceras un ir braukuši ar Mazo Bānīti. Viens no stendiem atspoguļo arī Viesītes Mazā Bānīša vēsturi. Dzelzceļnieki izstaigāja arī Jelgavas dzelzceļa staciju un kavējās atmiņās.

Jaunajā ekspozīcijā ir iespēja iepazīt 600 mm plato dzelzceļu vēsturi Latvijā caur vizuālo, skaņu un sajūtu prizmu. Ekspozīcija aptver laika posmu no Pirmā pasaules kara līdz emocionālajam slēgšanas brīdim 20.gs. 70.-jos gados. Iespējams, daudziem tas būs pārsteigums, ka šis brīnumainais, mazais Bānītis savulaik kursējis pa nieka 600 mm platu sliežu ceļu un bijis arī cilvēkiem labākais draugs.

Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste Ligita Levinska-Drozdova

Foto: Ligita Levinska-Drozdova

Raidījuma “Latvijas pērles” sižets par Viesītes Mazo Bānīti

Raidījuma II daļā par Viesītes Mazo Bānīti:

http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/latvijas-perles/ka-viesites-mazbanitis-laudis-vizinajis-un-ka-kadreiz-selu-seta-.a82293/

Dziedot dzimu, dziedot augu, dziedot mūžu nodzīvoju!

10. februārī uz Vēlajām brokastīm muzejā satikās dzelzceļnieki un viņu draugi, šoreiz sirsnīgā gaisotnē tika sumināta mūsu novadniece Ārija Jurkevica, kura janvārī atzīmēja 90 gadu jubileju, tāpēc šoreiz piedāvājam izlasīt Ārijas dzīvesstāstu.

Dziedot dzimu, dziedot augu, dziedot mūžu nodzīvoju!     

10. janvārī 90. dzimšanas dienu atzīmēja mūsu novadniece Ārija Jurkevica, tāpēc devāmies ciemos aprunāties par dzīvi. Jau sarunas sākumā viņa teic, ka nerunās par tumšajiem dzīves posmiem.

Jubilāre dzimusi un bērnību pavadījusi Saukā, bijusi visjaunākā ģimenē, tāpēc viņai ģimenē sākotnēji iedalīti vieglākie darbi. Atskatoties uz dzīvi, viņa secina, ka visskaistākais laiks ir bijusi bērnība, jo tad visa ģimene bijusi kopā un dzīve tverta ar vieglumu. Vecāki strādājuši savā saimniecībā, Ārijai bijušas divas māsas un brālis. Pirmās četras klases mācījusies Dešu skolā, mācības turpina Viesītes vidusskolā, studijas gan neturpina, jo nav finansiāla atbalsta. Par kara laiku Ārijai ir visgrūtāk un vissāpīgāk runāt, vien noteic, “kas gājis, tas aizgājis”. Asaras acīs un klusums izsaka visu.

2016. gada Mazā Bānīša Balvas laureāti

IMG_20160813_163145

Viesītes šaursliežu dzelzceļa (1916 – 2016) simtajā gadskārtā, ko atzīmējām 2016. gadā, tika nodibināts Viesītes pašvaldības apbalvojums par ieguldījumu un sasniegumiem Viesītes novada un Sēlijas kultūras, kultūrvēstures un garīgo vērtību radīšanā un popularizēšanā – Mazā Bānīša Balva. Šo balvu var piešķirt vairākas reizes gadā, tāpēc, iepriekšējo gadu noslēdzot, vēlreiz publicējam visu balvas laureātu sarakstu.

Dzelzceļnieki, viņu ģimenes un draugi apceļo Gulbenes novadu

IMG_3724

14. septembrī bijušie dzelzceļnieki, viņu radinieki un draugi devās ikgadējā ekskursijā. Šoreiz ceļš veda uz Gulbenes novadu, jo lielākā interese dzelzceļniekiem ir par bānīšiem.

Pirmais apstāšanās punkts bija Cesvaine, kur rīta agrumā izstaigājām pils parku un pēc tam arī Cesvaines pili, kas ir spilgts eklektisma paraugs, kurā sajaukušies gotikas, renesanses, romānikas un jūgendstila elementi. Cesvaines pils celta 19. gs. pašās beigās Ādolfam fon Vulfam. Gide mums izstāstīja par baronu, par pils vēsturi, protams, tika uzdots jautājums pa šīs pils spokiem, jo visās pilīs tādi mītot.

Mazā Bānīša parkā paceļ Eiropas kultūras mantojuma dienu karogu

IMG_3616

Skaistā un bagātā atvasaras dienā Mazā Bānīša parkā tika atzīmētas Eiropas kultūras mantojuma dienas 2016. Karogs piešķirts Valsts nozīmes industriālajam kultūras mantojumam – Viesītes šaursliežu dzelzceļam. Svinīgajā pasākumā izskanēja ievadvārdi par šo dienu nozīmi, Aijas, Zandas, Inas un Sanitas skaistās refleksijas par Latvijas dabu, bagātībām un dzīvi, Viesītes pūtēju orķestra muzikāls sveiciens, sarunas ar dzelzceļniekiem, tāpat tika atklāta ekspress izstāde “Vieta – tā pati”. Karoga pacelšana tika uzticēta bijušajiem dzelzceļniekiem – mūsu zelta fondam! 2015. gadā “Šaursliežu dzelzceļa mezgls” Viesītē iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Eiropas Kultūras mantojuma dienu karoga pacelšana Mazā Bānīša parkā

Mēneša priekšmets jūlijā – dzelzceļnieka Miervalda Buiķa tuba

Parasts pūtēju orķestra instruments, kas dzīvojis kopā ar savu saimnieku un bijis uzticamākais no draugiem.

Miervaldis Buiķis (1934-2016) – Viesītes depo virpotājs. Dzelzceļnieks, kas nesagaidīja Mazā Bānīša simtgadi, lai pūtēja orķestra skaņās klausoties, priecātos par atkal redzēšanos. Šim vīram bija ļoti svarīga kopā sanākšana un atmiņās kavēšanās par senajiem laikiem, tāpat kā arī visiem pārējiem, kas palikuši uzticīgi čaklajam darba rūķim – Mazajam Bānītim.  Pēdējos gadus slimība neļāva viņam līdzdarboties muzeja pasākumos un būt kopā ar sev tik tuvajiem Mazā Bānīša laikabiedriem. Bet bija skaistie un smeldzīgie gadi, kad viņš ar aizrautību nāca uz mūsu “Vēlajām brokastīm muzejā”, runāja, dziedāja, atcerējās tos laikus un arī savu tēvu.

Tēvs Krišjānis Buiķis, tāpat kā Miervaldis, bija aktīvs pūtēja orķestra dalībnieks. Kas pateiks, cik simtiem reižu pāršķirtas nodilušās nošu burtnīcas, cik melodiju “nopūsts”, cik svētku tā pagājis un cik viesītiešu smiltainē pavadīts? Tāda nu ir bijusi dzīve, ko piepildījušas šī brīnumainā mūzikas instrumenta skaņas, sagādādamas prieku pašam muzikantam un daudziem jo daudziem klausītājiem. Miervalda tuba nu klusi atpūšas Mazā Bānīša ekspozīcijas skapī.

Izstādes par dzelzceļu Kultūras pils Tradīciju zālē līdz 17. septembrim