Kategorija: FOTO

Sēlijas amatnieku jampadracis Viesītē

1.jūlijā Mazā Bānīša parkā norisinājās pasākums “Sēlijas amatnieku jampadracis Viesītē”, lai iepazīstinātu ar senajām sēļu amatu prasmēm. Viesītē satikās Sēlijas amatnieki un mājražotāji – kultūras mantojuma lietpratēji, kopēji un nesēji. Programmas piedāvājumā bija “Kafejas stāsts” (Jolanta Kovnacka no Viesītes novada), klūgu groza pamatnes pīšana (Diāna Rutkēviča no Jaunjelgavas novada), izšūšanas demonstrējumi (Inese Bluķe no Jaunjelgavas novada), celošanas demonstrējumi (Baiba Bite no Jēkabpils novada), kokgriešanas demonstrējumi (Dainis Vecums no Jēkabpils novada), kalēja darbnīca (Kaspars Baltacis no Neretas novada), arī sēļu gastronomijas piedāvājums – Batviņu zupas pagatavošana (Rita Skrējāne no Jēkabpils novada). Ikvienam apmeklētājam bija iespēja piedalīties meistarklasēs, ieklausīties amatu prasmju noslēpumos un pieredzē, kā arī iegūt jaunas zināšanas. Visas amatu prasmju zināšanas ir gadsimtiem krātas, tāpēc tik vērtīgas. Piemēram, celošana, pēc arheologu domām, ir senākais jostu aušanas veids. Amatnieku piedāvājums un interese par to apliecināja, ka sēļu kultūra ir bagāta, daudzveidīga un dzīvotspējīga. Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana ir pamats sēļu identitātes saglabāšanai.

Pasākuma “Rullē ar Roli 2017” dalībnieki ciemojas Mazā Bānīša parkā_FOTO

 

Muzeju nakts 2017

Aizvadīta Eiropas Muzeju nakts, kam Viesītē bija dots nosaukums “Āžu miestā laiku neskaita”. Visas Latvijas muzeju kopīgā tēma bija Laiks, laika rats.

Muzeju nakts iesākās ar pašdarbības teātru kolektīvu uzvedumiem par seniem un vēl senākiem laikiem. Režisores Aijas Rancovas vadībā pie mums viesojās Mežāres bērnu un jauniešu amatierteātris “Sapņotāji” ar fragmentu no A.Brigaderes lugas “Maija un Paija”. Ar skaļiem aplausiem skatītāji sagaidīja Rites un Viesītes amatierteātru dalībniekus kopīgā uzvedumā “Āžu miesta Mazo Bānīti gaidot”. Kas tik nav Viesītē noticis Mazā Bānīša laikos!

Mēneša priekšmets maijā – sakta

Mēneša priekšmets maijā ir sakta, kas ir dāvana muzejam “Sēlija” 4. maijā – Latvijas Valsts svētkos!

Šis dāvinājums ieņem goda vietu mūsu muzeja priekšmetu vidū. Sakta – Latvijas simbols, uz kuras iegravēta lauku sēta ar kuplu ozolu un dzintara saulīti pie debess juma. Tā apspīd vārdus zem šīs idilliskās ainavas: “Tā zeme ir mūsu, tā mūsu, jā gan”. Mums nezināms rotkalis veidojis šo saktu, kas izsaka mīlestību un mīļumu pret savu zemi. Vārdos ir arī apņēmība, spīts un pārliecība par to, ka esam savas zemes saimnieki, paši noteicēji par savu dzīvi un atbildīgi par savu zemi, savu valsti.

Paldies dāvinātājai Maigai Turļukai! Sakta piederējusi viņas mātei Mildai Priedei (Cielavai) no Sunākstes pagasta “Ārēm”. 4. maijs-  Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena – Maigai ir īpaši svētki, jo viņa bija LTF aktīvāko dalībnieku vidū, un tajās dienās pārdzīvotais palicis atmiņā un sirdī uz visiem laikiem.

 

Simtgades pīlādžu alejas stādīšana Paula Stradiņa skolas dārzā


Gaidot Latvijas simtgadi, arī muzejs „Sēlija” aicina viesītiešus un ciemiņus iestādīt savu pīlādzi Paula Stradiņa skolas dārzā, kas ir kopīga dāvanai Latvijai 100. dzimšanas dienā, kā arī savai pilsētai. 2. un 3. maijā pīlādžus iestādījuši gan Viesītes vidusskolas skolēni, gan bijušie absolventi, viesītieši, dzelzceļnieki, tālāki ciemiņi. Šobrīd iestādīts jau 31 pīlādzis.

Putnu būrītis – Viesītes vidusskolas 1. klases skolēnu dāvana

Patīkamu pavasara pārsteigumu putniem sagādājuši Viesītes vidusskolas 1. klases skolēni  kopā ar audzinātājām un tēti Aivaru. Bērni piedalās akcijā “100 labie darbi Mazajam Bānītim, Latvijas simtgadi sagaidot”. Būrītis, kuru rotā visu bērnu vārdi, atrodas Paula Stradiņa skolas dārzā pie Viesītes Mazā ezeriņa un Veselības pēdas. Tagad tajā mājos un līksmos putni.

Bērnu darbs ir vērtīgs devums dabas daudzveidībai mums visapkārt. Ikviens apmeklētājs varēs priecāties par mazo putniņu klātbūtni un dziesmām!

Bērni iepazinās arī ar Paula Stradiņa skolas ekspozīcijām un sacīja, ka noteikti nāks vēl ciemos.

Lielu paldies sakām 1. klasei un gaidām ciemos!

Atgādinām, ka no 2016. gada 1. marta norisinās akcija “100 labie darbi Mazajam Bānītim, Latvijas simtgadi sagaidot”. Aicināti piedalīties visi Viesītes novada iedzīvotāji, gan pieaugušie, gan bērni, kā arī citi interesenti Latvijā un pasaulē. Skolas, iestādes, biedrības un organizācijas, interesentu grupas un arī individuāli katrs var nākt ar savu ierosināto labo darbu savā pagastā vai pilsētā, lai Mazais Bānītis, depo apkārtne, bijušais stacijas laukums un šaursliežu dzelzceļa vietas pagastos šogad un arī turpmāk sagādātu prieku ne tikai mums pašiem, bet arī mūsu viesiem.

Tas var būt arī padarīts lielāks vai mazāks labs darbs mūsu Viesītē un Viesītes novadā, materiāls un arī nemateriāls veltījums, dāvinājums vai ziedojums konkrētam mērķim.

Simts labo darbu akcija noslēgsies 2018. gadā.

Mēneša priekšmets aprīlī – drēbju birste no ērzeļa astes

Kā pasakā! Reiz dzīvoja Kalniņu Pēteris Krašaucku mājās. Tie bija tie laiki, ko par Latvijas zelta laikmetu sauc. Saimniecības laukos plauka un zēla. Tikko piedzimusī valsts sparīgi darbojās, un to pazina tālu aiz mūsu valsts robežām. Pats Prezidents deva par brīvu labākajām saimniecībām vaislas lopus, lai attīstītu lopkopību, kurai te bija spoža nākotne. Tā arī Pētera un Mildas saimniecība tika pie vaislas buļļa un vaislas ērzeļa.

Kalniņu Pēterim bija rokdarbnieka talants, prata dažādus koka darbus. Viņš varēja skaisti rotātas lādītes uzmeistarot vai no ērzeļa astes sariem saimniecībā derīgu drēbju birsti ar rūpīgi apstrādātu koka kātu izgatavot.

Darbā tika bērni audzināti, arī mazā Inta, kurai nu jau deviņdesmitais mūža gads rit. Darba mīlestība vadījusi viņu cauri dzīves līkločiem, rokas nekad nestāv mierā kā tēvam.

23. aprīlis – senā Jurģu, Ūsiņa jeb Zirgu diena, zemkopja gada sākums, kad sākas vasaras darbi un zirgi iet pieguļā. Kalniņu Pētera zirgiem nu citi pieguļas lauki, bet brašā ērzeļa astes birste dzīvo jaunu dzīvi.

Foto: Ilma Svilāne

Akcija „Satiec savu meistaru! 2017” notiek arī muzejā „Sēlija”

 

No 31. marta līdz 2. aprīlim 167 vietās visā Latvijā notika pasākums „Satiec savu meistaru! 2017”, kurā jau devīto gadu tautas lietišķās mākslas meistari, amatnieki, stāstnieki, muzikanti un dziedātāji aicināja uz individuālām nodarbībām, atvērtām darbnīcām, paraugdemonstrējumiem, lekcijām, koncertiem, dančiem un kopīgu muzicēšanu. Šogad pasākumā piedalījās 450 meistari, pie kuriem ikvienam interesentam bija iespēja apgūt amatu prasmes, kā arī piedalīties dančos, rotaļās un apmeklēt lekcijas par tautastērpiem un latviešu zīmēm. „Satiec savu meistaru!” tradicionāli norisinājās vienlaikus ar projektu „Eiropas amatu prasmju dienas”, kas aizsākts 2002. gadā Francijā un kļuvis par plašāko starptautisko pasākumu, kas veltīts amata prasmju saglabāšanai, popularizēšanai un tālāknodošanai.

Arī šogad Viesītes muzejs „Sēlija” aicināja piedalīties akcijā 31. martā. Meistarklases adīšanā, tamborēšanā, aušanā un pērļošanā piedāvāja rokdarbnieču biedrība „Zīle” un Elkšņu pagasta rokdarbu un mākslas pulciņa pieaugušajiem un bērniem „Savam priekam” rokdarbnieces. Protams, varēja iepazīties ar jau gataviem rokdarbiem, kas darināti dažādās tehnikās, kā arī sarunās ar rokdarbniecēm uzzināt par amatu prasmēm, noslēpumiem un pieredzi. Par koka suvenīru izgatavošanu stāstīja Inārs Dreijers.

Jolanta Kovnacka piedāvāja stāstu par kafejas tapšanu, kā arī bija iespēja iepazīties ar izejvielām un ikviens varēja pārbaudīt savu roku veiklību zīļu lobīšanā. Ilma Svilāne detalizēti stāstīja par Augšzemes etnogrāfisko tautastērpu.

Mēneša priekšmets martā – skapis no Ošu mājām

Skapis piederēja Lienai Kasārei  (dzim. Grabovska, 1898-1982) un ir viņas garā mūža līdzgaitnieks. Tas bijis vēl viņas vecākiem Romulānu mājās pie Klauces ezera. Mājas kara laikā nodegušas, bet skapis pārceļojis uz „Sīpoliem” pie māsas.

1. pasaules kara laikā vecāki devušies bēgļu gaitās uz Krieviju, kur latviešu apmetnē nodzīvojuši līdz 2. pasaules karam. Tur Liena satikusi savu Augustu un nodibinājusi ģimeni. Vēl vācu laikā viņi atceļojuši atpakaļ uz Latviju, un jaunā ģimene apmetusies pie māsas „Sīpolos”. Skapis jau bijis labojams un ticis pārkrāsots.

Kad Mūžībā devies viņas dzīvesbiedrs, Liena ar skapi un citām mantām pārcēlusies uz „Ošiem” pie meitas Mirdzas.

Skapis bija aizslēdzams, un tajā glabājās Lienas visas īpašās lietas. Tās bija dažas viņas drēbes, rullīšos satīti dvieļi un palagi. Pirms nonākšanas skapī tie tika izdauzīti ar plakanu vāli un kļuva mīksti un gludi. Skapī glabājās Lienas lakatiņi, brilles, metāla konfekšu kārbiņas, kas parasti bija divas. Vienā bija konfektes ar papīriņiem, otrā – bez papīriņiem. Noteikti starp tām bija piparmētru konfektes. Te bija arī saņemtās vēstules un atklātnes, dažādi zāļu uzlējumi un zālītes. Liena nebija čakla baznīcā gājēja, bet skapī uz plaukta vienmēr atradās Bībele kā koferītis ar atslēdziņu. Skapis glabāja arī dažu labu noslēpumu. Tā te plauktā bija nolikts ādas maisiņš ar šņaucamo tabaku.

Skapī vienmēr smaržoja pēc zālēm, un tas bija tikai viņas skapis un tikai viņas mantas. Visa cilvēka sīkā iedzīve.

Nu jau labu laiku kā Liena atdusas Svaru kapsētā, bet viņas skapis uzsācis atkal jaunu dzīvi muzejā „Sēlija”, kur to restaurēja meistars Jānis Fišers. Skapim ir pāri 130 gadiem, pārdzīvotas vairākas paaudzes, un tagad tas ir liecinieks par laiku 19. gadsimtā, kad Eķengrāves apkārtnē vēl kalpoja mācītāji Stenderi.

Paldies Valdim Piekusam par vecmammas skapi un viņas dzīves stāstu!

Mēneša priekšmets februārī – Arkādija Kasinska mākslas pulciņa dienasgrāmata

Viesītes vidusskolas zīmēšanas, rasēšanas skolotājs  Arkādijs Kasinskis (1950 – 1975) dzimis Sēlijas pašos austrumos – Kaplavas pagastā – 1928. gada 24. februārī.

Dienasgrāmatu rakstījuši mākslas pulciņa biedri no 1950. gada septembra līdz 1954. gada decembrim. Tad tajā ir baltas lapas, – dienasgrāmata bijusi pazudusi.  Ieraksti atsākas 1960. gada janvārī un beidzas ar pēdējo lapu 5. aprīlī, veiksmes vēlējumiem eksāmenos izlaiduma 11. klasei:

“Labi būtu, ja skolas beidzēji turpinātu nodarbības un mācības ar zīmuli, otu, neaizmirstu tos līdz ar aiziešanu no skolas. Ticēsim, cerēsim…”

Un tiešām, daudzi skolotāja A. Kasinska audzēkņi dzīvē veiksmīgi izmantoja pulciņā gūtās zināšanas, pat izvēloties mākslas ceļu, kļūstot par māksliniekiem un arhitektiem. Bet arī tie, kas par tādiem nekļuva, saglabāja mīlestību uz mākslu un atmiņas par savu skolotāju kā gaišu un bagātu personību.