Kategorija: Raksti

Top dokumentāla filma “Piedzimt kopā ar Latviju”

Lai saglabātu nākotnei Latvijas vēstures notikumus, laikmeta iezīmes un cilvēku mūžu gājumus simtgades laikā, tiek uzņemta dokumentāla filma Latvijas 100gadnieki (Piedzimt kopā ar Latviju). Projektu realizē Jāņa Lapsas piemiņas biedrība un filmas idejas autors  un radošās grupas vadītājs Lūkass Mairis Marcinkēvičs. Salidojumu un filmas tapšanu finansiāli atbalsta arī Viesītes novada pašvaldība.

Ar savām atmiņām un piedzīvoto gadsimta nogrieznī filmā dalīsies arī bijušais viesītietis. 15. jūnijā filmas radošā grupa viesojās Mazā Bānīša parkā kopā ar topošās filmas vienu no simtgadniekiem – Jāni Apini (12.11.1917.), kurš agrāk dzīvojis un strādājis Viesītē, bet šobrīd dzīvo Ulbrokā. Viņš Viesītē pēdējo reizi bija pirms 70 gadiem, pa kuriem pilsēta un valsts piedzīvojusi daudzas pārmaiņas. Uz tikšanos bija atnākuši arī bijušie dzelzceļnieki, lai kopīgi atcerētos intensīvos darba gadus Viesītes dzelzceļa līnijā. Jānis Apinis līdz pat iesaukšanai armijā strādājis uz dzelzceļa, bijis atslēdznieks, metinātājs Viesītes depo un pusgadu arī mašīnista palīgs.

Dziedot dzimu, dziedot augu, dziedot mūžu nodzīvoju!

10. februārī uz Vēlajām brokastīm muzejā satikās dzelzceļnieki un viņu draugi, šoreiz sirsnīgā gaisotnē tika sumināta mūsu novadniece Ārija Jurkevica, kura janvārī atzīmēja 90 gadu jubileju, tāpēc šoreiz piedāvājam izlasīt Ārijas dzīvesstāstu.

Dziedot dzimu, dziedot augu, dziedot mūžu nodzīvoju!     

10. janvārī 90. dzimšanas dienu atzīmēja mūsu novadniece Ārija Jurkevica, tāpēc devāmies ciemos aprunāties par dzīvi. Jau sarunas sākumā viņa teic, ka nerunās par tumšajiem dzīves posmiem.

Jubilāre dzimusi un bērnību pavadījusi Saukā, bijusi visjaunākā ģimenē, tāpēc viņai ģimenē sākotnēji iedalīti vieglākie darbi. Atskatoties uz dzīvi, viņa secina, ka visskaistākais laiks ir bijusi bērnība, jo tad visa ģimene bijusi kopā un dzīve tverta ar vieglumu. Vecāki strādājuši savā saimniecībā, Ārijai bijušas divas māsas un brālis. Pirmās četras klases mācījusies Dešu skolā, mācības turpina Viesītes vidusskolā, studijas gan neturpina, jo nav finansiāla atbalsta. Par kara laiku Ārijai ir visgrūtāk un vissāpīgāk runāt, vien noteic, “kas gājis, tas aizgājis”. Asaras acīs un klusums izsaka visu.

Ziemeļlatgales laikraksts “Vaduguns” viesojas Viesītes novadā

Ziemeļlatgales laikraksts “Vaduguns” viesojas Viesītes novadā un sadaļā “Kaimiņi” publicē informāciju par Viesītes novada vēsturi, tūrisma objektiem un personībām!

Vaduguns_Viesītes novads

Viesītes muzejs „Sēlija” akreditēts līdz 2021. gadam

IMG_0408

Viesītes muzejs „Sēlija” veiksmīgi un atzinīgi akreditēts uz pieciem gadiem, tas nozīmē, ka muzeja darbība ir kvalitatīva un ilgtspējīga, orientēta uz sabiedrības interesēm un vajadzībām. Akreditācijas komisija secināja, ka iepriekšējās akreditācijas ieteikumi ir izpildīti.

Akreditācijas komisija, iepazīstoties ar muzeja iesniegtajiem materiāliem un apmeklējot muzeju 4. aprīlī, skrupulozi pārbaudīja muzeja darbības atbilstību Muzeja likumam un Ministru kabineta noteikumiem. 20. aprīlī muzeja vadītāja Ilma Svilāne un Viesītes domes priekšsēdētājs Jānis Dimitrijevs devās uz Rīgu, lai klātienē uzklausītu akreditācijas komisijas lēmumu un priekšlikumus.

Patīkami, ka akreditācijas komisija pamanīja un īpaši atzinīgi novērtēja muzeja darbinieku profesionalitāti un aizrautību, realizējot muzeja ieceres. Muzeja apmeklējumu skaits gadu no gada pieaug, 2015. gadā muzejā fiksēti 5,4 tūkstoši apmeklējumu. Atzinīgi novērtēts muzeja krājums, arī krātuve ir iekārtota atbilstoši dažādu materiālu saglabāšanas prasībām. Muzejam ir izveidots savs interneta portāls www.muzejsselija.lv, kur atrodama detalizēta informācija par muzeja piedāvājumu un aktuālajiem pasākumiem muzejā. Katru mēnesi tiek izraudzīts „mēneša priekšmets”, kurš aplūkojams mājaslapā. Turpat arī pievienota plašāka informācija par priekšmeta izcelsmi un nozīmību. Tika uzslavēts plašais muzeja piedāvājums un izglītojošās programmas. Tradicionāli muzejā tiek atzīmēti arī Valsts svētki un gadskārtu ieražu svētki. Katru mēnesi muzejs savās telpās uzņem dzelzceļniekus un viņu ģimenes Vēlajās brokastīs. Šīs tikšanās ir saistāmas ar muzeja pētniecisko darbu, jo to laikā tiek precizēti dzelzceļa vēstures fakti, pārspriesti seni notikumi, kopā aplūkotas fotogrāfijas.

Ļoti ceram, ka ikviens viesītietis ir gandarīts par valsts atzinumu, jo muzeja darbības būtība ir saikne starp pagātni un nākotni, tā ir iespēja pašiem saglabāt savu un senču vēsturi. Muzeja „Sēlija” kolektīvs pateicas visiem par palīdzību muzeja attīstībā un tēla izveidē. Paldies Viesītes novada pašvaldībai, Attīstības nodaļai, Viesītes vidusskolai, Kultūras pils pārstāvjiem, dzelzceļniekiem, visiem, kuri palīdzējuši un palīdz, papildina muzeja krājumu ar vērtīgiem priekšmetiem, atnāk ciemos un pastāsta par Viesītes novada vēsturi. Tikai kopā darot esam tik daudz sasnieguši!

                                               Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste Ligita Levinska

Izstāde “Latviešu sievietes dzimtas stāsts ar turpinājumu”

Dzimtas stāsti. Dzimta – vārds no dižākajiem vārdiem, kas liek domāt par dzīves pamatvērtībām, par kaut ko stabilu un mūžīgu, bet arī likteņa vētrām pakļautu.

Muzejā bieži runājam par tiem garā stiprajiem cilvēkiem, kas dažādos laikos spējuši būt lepni un brīvi garā, arī par tiem, kurus lauzuši un liekuši, bet atmiņas par viņiem ir gaišas un apbrīnas pilnas. Tāds ir stāsts par profesoru Paulu Stradiņu, kura vārdā nosauktajā bijušajā pagastskolā, pateicoties Elkšņu novadpētnieces Rudītes Urbacānes atklājumiem, tapusi izstāde. Esam izlikuši apskatei Elkšņu un Saukas pagastu vairāku sieviešu dzimtu likteņus. Skaistuma mīlestība un jaunrades prieks licis viņām strādāt rokdarbus un radīt brīnumskaistas lietas. Blakus – tēvi un vīri ar saimnieku rokām, darbā pie savas zemes, ģimenes pamata un lieliem nākotnes plāniem.

Vienkāršas un sarežģītas dzīves, kas bijušas gaismai līdzīgas,- spīdējušas, mirdzējušas; gaisma slāpēta, dzēsta, izdzisusi un no jauna iemirdzējusies kā tāla atblāzma.

Paldies cilvēkiem, kas saglabājuši priekšmetus no tālās pagātnes, lai tagad mēs caur tiem lūkotos uz likteņiem pagājušajā gadsimtā.

Sieviešu rokām darinātie rokdarbi nes līdzi to darinātāju enerģiju – dzīves prieku, Ormaņkalnā  smelto skaistuma sapratni, cerības uz nākotni un labvēlības gaismu.  Katrs rokdarbs ir šāds stāsts, arī tas, kas tikko darināts un varbūt kādreiz kļūs  par kādas dzimtas stāsta daļu. (Ilma Svilāne, Viesītes muzeja „ Sēlija”  vadītāja)

Šī izstāde, kurā apvienots mūsu senču mantojums un devums, un šodienas rokdarbi, ir apliecinājums, ka viena no sievietes dzīves misijām visos laikos ir rokdarbu darināšana. Latviešiem mitoloģiskajā pasaules uzbūvē vienmēr svarīgs bijis vidus, kas ir drošā un savējā telpa. Manuprāt, rokdarbi un to darināšana ir šī svētnīca, šī vidus telpa. Šis ir veids, kā sieviete var harmonizēt sevi, attīrīt sevi no dusmām, aizvainojuma, greizsirdības, skaudības, vārdu sakot, no visām negatīvajām emocijām. Rokdarbi ir process, ko, manuprāt, var salīdzināt ar katarsi.

Runājot par rokdarbniecēm, kā precīzāko un izteiksmīgāko tēlu viņu apzīmēšanai es izmantoju sauli. Saule ir spoža un spodra; saules raksturošanai tiek izmantoti šādi darbības vārdi: mirdz, mirgo, margo, spīd, spīguļo, spulgo, staro, viz, vizuļo. Ja padomā, tad ar rokdarbiem pasauli patiesi var pārvērst mūžīgā vasarā un saules gaismā! Kādas krāsas, kādas skaistas latvju rakstu zīmes!

Es novēlu ne tikai rokdarbniecēm, bet visiem cilvēkiem vienmēr visus darbus darīt pa saulei, jo, ja cilvēks iet pareizu ceļu, tad viņš iet Saules ceļu. Saule ir balta, kas nozīmē gaišumu, tā ir ētiski un estētiski vispārākā krāsa, tāpēc rokdarbniecēm vēlēšu Saules mūžu viņām pašām un viņu darbiem! (Ligita Levinska, Izglītojoša darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste)

Izstādē gribam parādīt, ka lauku cilvēki saviem spēkiem var paveikt ļoti daudz. Tāpēc blakus mūsdienu darinājumiem esam izcēlušas darbus no seno, kādreiz Elkšņu – Saukas pusē slaveno rokdarbnieču, mūsu māmiņu un vecmāmiņu pūra,  aicinot apzināties, ka mūsu šīsdienas veikums un sasniegumi sakņojas tālā pagātnē. Apbrīnojami ir mūsu senču dzimtu stāsti, sievietes, kas cauri gadsimtiem saglabājušas  tautas garīgās vērtības.

Izstāde ir arī gandarījuma mirklis, atzinība un pateicība mūsdienu  rokdarbniecēm, kuru rūpīgie darinājumi jau ir ieraudzīti un atzīti. Paldies visiem pulciņa dalībniekiem, Elkšņu un Saukas rokdarbniecēm par darbiem, novadpētniekiem par saglabāto un izstādei atvēlēto kultūras mantojumu, pagastu vadībām, novada domei par atbalstu, muzeja kolektīvam par izstādes izvietošanu, noformēšanu, reklamēšanu.

Bet apmeklētājiem – nāciet, skatieties, priecājieties! Lai izstāde ikvienam sagādā radošu iedvesmu! (Līvija Levinska, Elkšņu pagasta rokdarbu un mākslas pulciņa pieaugušajiem un bērniem „Savam priekam” vadītāja)

Foto: Ligita Levinska

Pirmā augusta svētdiena – Mazā Bānīša svētki

IMG_8726_2. augustā Viesītes muzeja “Sēlija” teritorijā norisinājās Mazā Bānīša svētki, atzīmējot tradicionālo Dzelzceļnieku dienu. Tie ir svētki vārda vistiešākajā nozīmē, jo tiekas dzelzceļnieki vai to radinieki ne tikai no Viesītes, bet arī no citām Latvijas pilsētām. Dzelzceļnieku svētku svinēšana Viesītē ir tradīcija, kas ir aizsākusies Viesītes šaursliežu dzelzceļa laikā.

Tūrisma informācijas diena Viesītes novadā

IMG_7812_Sagaidot 2015. gada tūrisma sezonu, Sēlijas amatniecības un tūrisma attīstības biedrība (SATAB) aicināja tūrisma operatorus, aģentus, gidus, kā arī masu mediju pārstāvjus š.g. 16. aprīlī apmeklēt Jaunjelgavas un Viesītes novadu, lai, Tūrisma informācijas dienas ietvaros, iepazītos ar jaunākajiem novadu tūrisma objektiem, kā arī ar labi zināmām un jau iemīļotām apmeklējumu vietām. Visas izmaksas sedza Viesītes un Jaunjelgavas pašvaldības.

„Satiec savu meistaru! 2015” norise

IMG_0319 (800x450)
„Satiec savu meistaru!” pasākuma būtība ir vēstīt plašākai sabiedrībai par cilvēku, par viņa zināšanām un prasmēm, kas saglabātas un pārmantotas no paaudzes paaudzē. „Satiec savu meistaru!” ir 2009. gadā aizsāktās Tradicionālo prasmju skolas turpinājums, kas iekļauts kopīgā Eiropas projektā „Eiropas amatu prasmju dienas”. Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas pasākums „Satiec savu meistaru” 2015. gadā notika jau septīto reizi. Šogad bija pieteicies 141 dalībnieks, tai skaitā, Viesītes muzejs „Sēlija”, kas šajā pasākumā piedalījās pirmo reizi. Muzeja mērķis bija parādīt plašākai sabiedrībai, ka muzejs ir aktīva, sabiedrībai pieejama un draudzīga iestāde.

Ciemiņi no Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja Jelgavas ekspozīcijas

IMG_1100_Šodien mūs apciemoja kolēģi no Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja Jelgavas ekspozīcijas. Top jauna pastāvīgā izstāde par Mazo Bānīti un sabiedrību. Sākotnēji šaursliežu dzelzceļš tika izbūvēts tīri militārām vajadzībām, taču vēlāk tas jau kļuva par cilvēku draugu un palīgu.

Viesītes dzelzceļnieki un bijušie pasažieri šodien aktīvi dalījās atmiņās, stāstīja piedzīvojumus un izrādīja muzeju.

Gaidīsim jauno izstādi Jelgavā, kas plānojas pēc vasaras, un brauksim ciemos!

Veiksmi darbā jelgavniekiem!

Tūrisma izstāde „Balttour 2015” aizritējusi veiksmīgi

Ballttour_2015_18saspiestsNo 6.02. – 8.02. Ķīpsalas hallē tika aizvadīta nu jau 22. Starptautiskā tūrisma izstāde – gadatirgus “Balttour 2015”. Šogad Viesītes novads bija plaši pārstāvēts. Viesītes novada pašvaldība deva iespēju vietējiem amatniekiem un mājražotājiem pārdot un iepazīstināt apmeklētājus ar savu produkciju, nopērkot galda vietu Latvijas labumu tirdziņā. Tajā piedalījās kafejas „Alīda” pārstāvji, amatnieks Inārs Dreijeris un biedrība „Zīle ar rokdarbiem, kā arī progresīvie uzņēmumi: RixWood un Bug Wooden Accessories, ļaujot iegādāties koka smokingus Iphoniem un etvijas vizītkartēm, kā arī koka tauriņus un aproču pogas vīriešiem, un matos liekamos koka tauriņus sievietēm.