Kategorija: Vēsture

Mārtiņa Buclera atcere Viesītē 9. decembrī

28. Buclera lasījumi 9. decembrī Viesītē

Kā jau ierasts, decembra mēnesis ir laiks, kad Latvijas fotogrāfi atzīmē Mārtiņa Buclera dzimšanas dienu. Nozīmīgākais latviešu fotogrāfijas pamatlicēja atceres notikums ir Latvijas fotogrāfijas vēsturei veltītā konference “Buclera Lasījumi, kas ik gadu notiek Viesītē. Šogad konference norisināsies sestdien,  9. decembrī Viesītes kultūras pilī.

Informācija par Latvijas fotogrāfijas vēsturi šobrīd ir ārkārtīgi sadrumstalota un nepilnīga.  Par daudziem autoriem tā ir zudusi, un joprojām nav vienota bibliogrāfiska izdevuma, kurā par to būtu apkopots vissvarīgākais. Tādēļ konferencei “Buclera Lasījumi” ir tik liela nozīme ikvienam, kurš interesējas par Latvijas fotogrāfiju. Tā ir platforma, kurā pētnieki un vēsturnieki dalās ar saviem jaunatklājumiem. Nereti tā kļūst par  vienīgo iespēju, kur satikt gan līdzīgi domājošos, gan apmainīties ar informāciju.

MārtiņŠ Buclers dzimis 1866. gadā Saukā, bet  apglabāts 1944. gadā Siguldas kapos. Tiek uzskatīts par latviešu fotogrāfijas pamatlicēju. Viņš ir Latviešu fotogrāfiskās biedrības (1906) dibināšanas iniciators un valdes priekšsēdētājs. Daudzu mācību grāmatu autors, izstāžu organizētājs un ievērojams XX.gs. sākuma kultūras darbinieks.

“Buclera Lasījumi” šogad norisināsies jau 28. reizi. Sākotnēji tas bija tikai Mārtiņa Buclera atceres pasākums. Vēlāk savienojumā ar Latvijas Fotogrāfu Forumu kļuva par nozīmīgu fotogrāfu un entuziastu pulcēšanās notikumu. Šobrīd “Buclera Lasījumi” jau 6. gadu norisinās kā Latvijas fotogrāfijas vēsturei veltīta konference.

Konferenci atbalsta Viesītes pašvaldība, Viesītes novada muzejs „Sēlija”, Latvijas Fotogrāfu Savienība.

Dalība konferencē ir bezmaksas. No Rīgas tiek organizēts arī pašvaldības finansēts autobuss konferences dalībnieku nogādāšanai uz Viesīti un atpakaļ.  Aicinām pētniekus pieteikt savus referātus lasījumiem, rakstot uz buclers@inbox.lv.

Izstādes Mārtiņa Buclera fotogrāfijas kabinetā

Viesītes Brīvības piemineklis

1919. gada 14. oktobrī Trešā Jelgavas kājnieku pulka kareivji kopā ar Viesītes – Saukas – Vārenbrokas aizsargu nodaļu pie Viesītes Vales kalniņa apturēja bermontiešu uzbrukumu. Uzvaras rezultātā tika apturēta bermontiešu vienību virzīšanās Augškurzemē un Latgales virzienā.

Viesītes Brīvības piemineklis attēlo brīvības cīnītāju, kurš sveic sauli ar Latvijas karogu rokās. Tas ir brīvības, neatkarības un piemiņas simbols. “Brīvība – tautas dzīvība” – šie vārdi iekalti piemineklī. Pieminekļa meta autors ir tēlnieks V. Jākobsons, somu granītā to izkalis akmeņkalis V. Treijs. Atklāts 1935. gada 11. augustā.

Katru gadu Lāčplēša dienā notiek Lāpu gājiens pa Viesītes pilsētu uz Brīvības pieminekli, godinot Latvijas brīvības cīnītājus, kuri atdevuši savu dzīvību un krituši par tēvu zemi.

Eiropas kultūras mantojuma diena 2017 Viesītes novadā

Šī gada Eiropas kultūras mantojuma dienu mērķis bija apzināt un no jauna iepazīt tās vietas, kas saistītas ar nozīmīgiem notikumiem Latvijas teritorijas vēsturiskajā attīstībā un mūsu vēsturei nozīmīgu personību dzīvi un darbību. Viesītes novadā tāda vieta ir Sunākstes baznīca, Stenderu kapu kalns un bijušās mācītājmuižas vieta, jo tā vistiešāk saistās ar Stenderu dzimtas darbību un vēsturē maz pieminētajiem te 1873. gada 22. augustā notikušajiem Augškurzemes dziedāšanas svētkiem. Ar tiem aizsākas dziesmu svētku tradīcijas Sēlijā.

Eiropas kultūras mantojuma dienas 2017

Izstāde Jāņa Jaunsudrabiņa 140 gadu atcerei

Top dokumentāla filma “Piedzimt kopā ar Latviju”

Lai saglabātu nākotnei Latvijas vēstures notikumus, laikmeta iezīmes un cilvēku mūžu gājumus simtgades laikā, tiek uzņemta dokumentāla filma Latvijas 100gadnieki (Piedzimt kopā ar Latviju). Projektu realizē Jāņa Lapsas piemiņas biedrība un filmas idejas autors  un radošās grupas vadītājs Lūkass Mairis Marcinkēvičs. Salidojumu un filmas tapšanu finansiāli atbalsta arī Viesītes novada pašvaldība.

Ar savām atmiņām un piedzīvoto gadsimta nogrieznī filmā dalīsies arī bijušais viesītietis. 15. jūnijā filmas radošā grupa viesojās Mazā Bānīša parkā kopā ar topošās filmas vienu no simtgadniekiem – Jāni Apini (12.11.1917.), kurš agrāk dzīvojis un strādājis Viesītē, bet šobrīd dzīvo Ulbrokā. Viņš Viesītē pēdējo reizi bija pirms 70 gadiem, pa kuriem pilsēta un valsts piedzīvojusi daudzas pārmaiņas. Uz tikšanos bija atnākuši arī bijušie dzelzceļnieki, lai kopīgi atcerētos intensīvos darba gadus Viesītes dzelzceļa līnijā. Jānis Apinis līdz pat iesaukšanai armijā strādājis uz dzelzceļa, bijis atslēdznieks, metinātājs Viesītes depo un pusgadu arī mašīnista palīgs.

Dzelzceļnieku svētki 6.augustā

Viesītes dzelzceļnieki ciemojas Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā Jelgavā

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā Jelgavā 18. maijā tika atvērta jauna ekspozīcija “Mazā metāla sirds”. Atvēršanas svētkos piedalījās arī Viesītes dzelzceļnieki – Līvija Jaksteviča, Ruta Buiķe un Edgars Adamovičs. Dzelzceļnieki devuši artavu jaunās ekspozīcijas tapšanā ar saviem atmiņu stāstiem. Ekspozīcijas veidotājas Liene Murugova un Ilze Freiberga 2015. gadā bija atbraukušas uz Viesīti, satika un uzklausīja cilvēkus, kas vēl atceras un ir braukuši ar Mazo Bānīti. Viens no stendiem atspoguļo arī Viesītes Mazā Bānīša vēsturi. Dzelzceļnieki izstaigāja arī Jelgavas dzelzceļa staciju un kavējās atmiņās.

Jaunajā ekspozīcijā ir iespēja iepazīt 600 mm plato dzelzceļu vēsturi Latvijā caur vizuālo, skaņu un sajūtu prizmu. Ekspozīcija aptver laika posmu no Pirmā pasaules kara līdz emocionālajam slēgšanas brīdim 20.gs. 70.-jos gados. Iespējams, daudziem tas būs pārsteigums, ka šis brīnumainais, mazais Bānītis savulaik kursējis pa nieka 600 mm platu sliežu ceļu un bijis arī cilvēkiem labākais draugs.

Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste Ligita Levinska-Drozdova

Foto: Ligita Levinska-Drozdova