Kategorija: Vēsture

Eiropas kultūras mantojuma diena 2017 Viesītes novadā

Šī gada Eiropas kultūras mantojuma dienu mērķis bija apzināt un no jauna iepazīt tās vietas, kas saistītas ar nozīmīgiem notikumiem Latvijas teritorijas vēsturiskajā attīstībā un mūsu vēsturei nozīmīgu personību dzīvi un darbību. Viesītes novadā tāda vieta ir Sunākstes baznīca, Stenderu kapu kalns un bijušās mācītājmuižas vieta, jo tā vistiešāk saistās ar Stenderu dzimtas darbību un vēsturē maz pieminētajiem te 1873. gada 22. augustā notikušajiem Augškurzemes dziedāšanas svētkiem. Ar tiem aizsākas dziesmu svētku tradīcijas Sēlijā.

Eiropas kultūras mantojuma dienas 2017

Izstāde Jāņa Jaunsudrabiņa 140 gadu atcerei

Top dokumentāla filma “Piedzimt kopā ar Latviju”

Lai saglabātu nākotnei Latvijas vēstures notikumus, laikmeta iezīmes un cilvēku mūžu gājumus simtgades laikā, tiek uzņemta dokumentāla filma Latvijas 100gadnieki (Piedzimt kopā ar Latviju). Projektu realizē Jāņa Lapsas piemiņas biedrība un filmas idejas autors  un radošās grupas vadītājs Lūkass Mairis Marcinkēvičs. Salidojumu un filmas tapšanu finansiāli atbalsta arī Viesītes novada pašvaldība.

Ar savām atmiņām un piedzīvoto gadsimta nogrieznī filmā dalīsies arī bijušais viesītietis. 15. jūnijā filmas radošā grupa viesojās Mazā Bānīša parkā kopā ar topošās filmas vienu no simtgadniekiem – Jāni Apini (12.11.1917.), kurš agrāk dzīvojis un strādājis Viesītē, bet šobrīd dzīvo Ulbrokā. Viņš Viesītē pēdējo reizi bija pirms 70 gadiem, pa kuriem pilsēta un valsts piedzīvojusi daudzas pārmaiņas. Uz tikšanos bija atnākuši arī bijušie dzelzceļnieki, lai kopīgi atcerētos intensīvos darba gadus Viesītes dzelzceļa līnijā. Jānis Apinis līdz pat iesaukšanai armijā strādājis uz dzelzceļa, bijis atslēdznieks, metinātājs Viesītes depo un pusgadu arī mašīnista palīgs.

Dzelzceļnieku svētki 6.augustā

Viesītes dzelzceļnieki ciemojas Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā Jelgavā

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā Jelgavā 18. maijā tika atvērta jauna ekspozīcija “Mazā metāla sirds”. Atvēršanas svētkos piedalījās arī Viesītes dzelzceļnieki – Līvija Jaksteviča, Ruta Buiķe un Edgars Adamovičs. Dzelzceļnieki devuši artavu jaunās ekspozīcijas tapšanā ar saviem atmiņu stāstiem. Ekspozīcijas veidotājas Liene Murugova un Ilze Freiberga 2015. gadā bija atbraukušas uz Viesīti, satika un uzklausīja cilvēkus, kas vēl atceras un ir braukuši ar Mazo Bānīti. Viens no stendiem atspoguļo arī Viesītes Mazā Bānīša vēsturi. Dzelzceļnieki izstaigāja arī Jelgavas dzelzceļa staciju un kavējās atmiņās.

Jaunajā ekspozīcijā ir iespēja iepazīt 600 mm plato dzelzceļu vēsturi Latvijā caur vizuālo, skaņu un sajūtu prizmu. Ekspozīcija aptver laika posmu no Pirmā pasaules kara līdz emocionālajam slēgšanas brīdim 20.gs. 70.-jos gados. Iespējams, daudziem tas būs pārsteigums, ka šis brīnumainais, mazais Bānītis savulaik kursējis pa nieka 600 mm platu sliežu ceļu un bijis arī cilvēkiem labākais draugs.

Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste Ligita Levinska-Drozdova

Foto: Ligita Levinska-Drozdova

Mēneša priekšmets maijā – sakta

Mēneša priekšmets maijā ir sakta, kas ir dāvana muzejam “Sēlija” 4. maijā – Latvijas Valsts svētkos!

Šis dāvinājums ieņem goda vietu mūsu muzeja priekšmetu vidū. Sakta – Latvijas simbols, uz kuras iegravēta lauku sēta ar kuplu ozolu un dzintara saulīti pie debess juma. Tā apspīd vārdus zem šīs idilliskās ainavas: “Tā zeme ir mūsu, tā mūsu, jā gan”. Mums nezināms rotkalis veidojis šo saktu, kas izsaka mīlestību un mīļumu pret savu zemi. Vārdos ir arī apņēmība, spīts un pārliecība par to, ka esam savas zemes saimnieki, paši noteicēji par savu dzīvi un atbildīgi par savu zemi, savu valsti.

Paldies dāvinātājai Maigai Turļukai! Sakta piederējusi viņas mātei Mildai Priedei (Cielavai) no Sunākstes pagasta “Ārēm”. 4. maijs-  Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena – Maigai ir īpaši svētki, jo viņa bija LTF aktīvāko dalībnieku vidū, un tajās dienās pārdzīvotais palicis atmiņā un sirdī uz visiem laikiem.

 

FOTOAKCIJA “Es esmu laimīgs!”

Mēneša priekšmets aprīlī – drēbju birste no ērzeļa astes

Kā pasakā! Reiz dzīvoja Kalniņu Pēteris Krašaucku mājās. Tie bija tie laiki, ko par Latvijas zelta laikmetu sauc. Saimniecības laukos plauka un zēla. Tikko piedzimusī valsts sparīgi darbojās, un to pazina tālu aiz mūsu valsts robežām. Pats Prezidents deva par brīvu labākajām saimniecībām vaislas lopus, lai attīstītu lopkopību, kurai te bija spoža nākotne. Tā arī Pētera un Mildas saimniecība tika pie vaislas buļļa un vaislas ērzeļa.

Kalniņu Pēterim bija rokdarbnieka talants, prata dažādus koka darbus. Viņš varēja skaisti rotātas lādītes uzmeistarot vai no ērzeļa astes sariem saimniecībā derīgu drēbju birsti ar rūpīgi apstrādātu koka kātu izgatavot.

Darbā tika bērni audzināti, arī mazā Inta, kurai nu jau deviņdesmitais mūža gads rit. Darba mīlestība vadījusi viņu cauri dzīves līkločiem, rokas nekad nestāv mierā kā tēvam.

23. aprīlis – senā Jurģu, Ūsiņa jeb Zirgu diena, zemkopja gada sākums, kad sākas vasaras darbi un zirgi iet pieguļā. Kalniņu Pētera zirgiem nu citi pieguļas lauki, bet brašā ērzeļa astes birste dzīvo jaunu dzīvi.

Foto: Ilma Svilāne

Muzejā “Sēlija” viesojas prof. Paula Stradiņa laikabiedrs un bijušais kolēģis

1. aprīlī Paula Stradiņa skolā viesojās prof. Paula Stradiņa laikabiedrs un bijušais kolēģis dr. Gundars Ziedonis Spruģevics, bijušais Stradiņa slimnīcas ķirurgs. Viņa ģimene, arī ārsti, kopā ar sirmo kungu speciāli bija mērojuši tālo ceļu no Rīgas, lai pabūtu prof. Paula Stradiņa dzimtajā pilsētā un bijušajam dakterim parādītu Paulam Stradiņam veltīto muzeju.

Dr. G. Spruģevics bija patīkami pārsteigts un gandarīts par redzēto un labprāt atcerējās kopā ar slaveno profesoru darbā pavadīto laiku. Viņš izteica vēlmi vēlreiz te atgriezties un izstaigāt prof. Paula Stradiņa piemiņas vietas Viesītē.

Ģimene arī apmeklēja muzeja “Sēlija” nodaļu “Mazā Bānīša parks”.