Marta mēneša priekšmets – misiņa plāksne (3, 2024)

Plāksnīte

Liektas formas misiņa plāksne ar firmas zīmi “GEORGS SCHATTÉ & CO Mašinu fabrika Riga” atrasta Viesītē, domājams bijusi piestiprināta pie ūdenssūkņa, kas joprojām atrodas stacijas laukumā līdzās sliedēm. Georgs Šatē dzimis Kuldīgā 1879. Gadā. Savu uzņēmējdarbību sācis 1922.gada 12.janvārī Rīgā.

Reklāma

Reklāma žurnāla “Ugunsdzēsējs” 1925. gada 1. aprīļa numurā.

Pirmās uzņēmuma reklāmas periodikā atrodama 1925.gadā žurnālā “Ugunsdzēsējs”, kur norādīts, ka uzņēmumam ir divas nodaļas, no kurām pirmajā iespējams pasūtīt speciālus ugunsdzēsēju sūkņus, bet otrā ir kuģu mašīnu, katlu un automobiļu remonta iestāde.reklama

 

 

 

 

Reklāma žurnāla “Dzelzcelnieku domas” 1933. gada 1. septembra numurā.

1933. gada žurnālā “Dzelzceļnieku domas” ievietotajā reklāmā norādītas jau vairākas nodaļas: mašīnu nodaļa, armatūru nodaļa, mēbeļu nodaļa, remonta nodaļa un māju apūdeņošanas automāti. Tostarp norādīts, ka tiek ražoti augstspiediena un zemspiediena centrifugālsūkņi, pašuzsūcoši kā arī vienkārši; rokas, siksnu un elektriski virzuļa sūkņi, virzuļa un centrifugāli dziļakas sūkņi utt.

Reklama

Reklāma žurnāla “Ugunsdzēsējs” 1937. gada 1. maija numurā.

1934. gada decembrī iznākušajā Valdības vēstnesī atrodamas ziņas, ka Rīgas apgabaltiesas tirdzniecības reģistrā tiek ierakstīts uzņēmuma nosaukums GEORGS SCHATTÉ & CO (nevis KO). Turpmāk precīzi šāds nosaukums norādīts arī reklāmās.

1939. gada decembrī iznākušajā Valdības Vēstnesī norādīts, ka uzņēmuma darbība izbeigta 1939.gada 13.decembrī un tas dzēsts no tirdzniecības reģistra.

Tas norāda, ka stacijas laukuma sūknis ticis izgatavots firmā GEORGS SCHATTÉ & CO laika posmā no 1934.līdz 1939.gadam.

Izmantotie vēstures avoti: Viesītes muzeja "Sēlija" priekšmeta apraksta kartīte. 
Izmantotie tīmekļa resursi: Latvijas Nacionālās bibliotēkas, digitālā periodisko izdevumu bibliotēka www.periodika.lv

Februāra mēneša priekšmets – svečturis (2; 2024)

Melnas krāsas metālkaluma svečturis piecām svecēm. 120 cm augsts un 60 cm plats. To izgatavojis viesītietis Alfrēds Godiņš (1924-2014) 1980. gadā. Svečturi lietoja meistara mājās Viesītē Raiņa ielā.

Svečturis

Autors strādājis Viesītes šaursliežu dzelzceļa depo 4. mašīnu iecirknī kā defektologs, virpotājs, atslēdznieks. Tautas daiļamata meistars, svarcēlājs ar kura darbiem rotāta arī melioratoru atpūtas bāze, tagad kempings “Pērlīte”. Pēc sirds aicinājuma Alfrēds Godiņš bija metālkalējs, kokgriezējs, kamīnmeistars un arī gleznotājs.

Pie virpas

Attēlā A. Godiņš pie virpas Viesītes šaursliežu dzelzceļa depo darbnīcā.

Izmantotie vēstures avoti: Viesītes muzeja "Sēlija" priekšmeta apraksta kartīte. 

Janvāra mēneša priekšmets – termometrs (1; 2024)

Šis termometrs lietots mājsaimniecībā Viesītē, Smilšu ielā no 20. gs. 20. gadiem. Tas ir istabas termometrs, kas sastāv no stikla stobriņa ar dzīvsudraba pildījumu un sarullētas papīra loksnes ar grādu iedaļu atzīmēm stikla apvalkā. Termometram ir kantainas formas koka ietvars ar 4 atverēm pretējās pusēs. Ietvara augšdaļa virpota, ar caurumiņu auklas ievēršanai.

Termometrs

Interesanti, ka termometram ir 2 skalas Reomira (R) 0-40 un Celsija (C) 0-50. Franču fiziķis Reomirs 1730. gadā izgudroja termometru, kur par mērīšanas sķidrumu lietoja ūdens un alkohola sajaukumu. Ar 0 punktu viņš apzīmēja ūdens sasalšanas, bet ar 80 – vārīšanās temperatūru. 12 gadus vēlāk zviedru astronoms Celsijs izgudroja dzīvsudraba termometru, kur skalu starp ūdens sasalšanas un vārīšanās temperatūru iedalīja 100 daļās.

1926. gada periodikā lasām, ka: “Zinātnē tagad vispāri pieņemts lietot Celzija termometri, bet dzīvē vēl stipri izplatīts ir Reomirs.” Taču jau 1954. gada žurnalā “Zvaigzne” lasāms, ka: “Viņa (Celsija) termometrs arī ieguva vispārēju atzīšanu un to tagad lieto visur — kā zinātnē, tā ikdienas vajadzībām.”

Izmantotie vēstures avoti: Viesītes muzeja "Sēlija" priekšmeta apraksta kartīte.
Izmantotie tīmekļa resursi: Latvijas Nacionālās bibliotēkas, digitālā periodisko izdevumu bibliotēka www.periodika.lv

Ekspressizstāde “FILCĒT PRIEKS”

Afiša

Kopīgā slapjās filcēšanas tehnikā darinātu rokdarbu izstādē apvienojušās 2 Viesītes muzeja kolēģes Laila Malceniece un Ilze Eglīte. Lūk, ko viņas par to saka:

“Kad rokas iegrimst vilnā un acis noreibst no krāsu prieka, viss pārējais un ikdienišķais atvirzās otrā plānā. Tad radīšanas process rit un laika izjūta pazūd. Slapjās filcēšanas tehnikā strādāju jau aptuveni 6 gadus, to mācījos pie Ingas Loginas no Beverīnas novada.  Filcēju galvenokārt pirts cepures, nedaudz arī istabas čības. Amatniecība mani aizrauj, jo darba rezultātā tiek radīts kaut kas praktiski lietojams un papildus vērtību tam piešķir individuāls, neatkārtojams dizains. Lai lieti derīgais un “smukais” iet roku rokā, tieši tas ir man vajadzīgs un sniedz gandarījumu.”

Laila Malceniece

Viesītes muzeja “Sēlija” vadītāja

“Filcēt iemācījos no bijušās kolēģes Ogrē Lauras Zundas pirms aptuveni deviņiem gadiem. Tas man bija atklājums, kurā “iemīlējos” uzreiz. Kops tā laika, tas ir mans mīļākais rokdarbu veids, kurā atklāju arvien jaunas un jaunas iespējas, izstrādājumu veidus, ko iespējams izgatavot. Atšķirībā no daudziem citiem rokdarbu veidiem, filcēšanas process ir gana aktīvs, darbs top stāvot kājās, tas prasa spēcīgu fizisku darbošanos ar rokām – velšanu, berzēšanu, mīcīšanu. Līdzīgi kā veicot masāžu caur plaukstām tiek stimulēti aktīvie punkti, kas labvēlīgi iedarbojas uz visu ķermeni. Šis hobijs mani pozitīvi uzlādē.”

Ilze Eglīte

Viesītes muzeja “Sēlija” izstāžu un ekspozīciju kuratore

Decembra mēneša priekšmets – Mazā Bībele (12, 2023)

Mazā Bībele. Tas ir: Svēti Stāsti no Dieva Vārdiem izlasīti un ar izskaidrotām un spēcīgām Mācībām un svētām Domām iztaisīti no tā vecā Sērpils mācītāja Stendera. Jelgavā: pie J. F. Steffenhagen cienīga lielskunga grāmatu spiedēja 1790.

Svēti raksti“Stenders Gothards Frīdrihs (Stender; arī Vecais Stenders) 1714-1796
Baltijas vācu mācītājs, valodnieks, latviešu laicīgās daiļliteratūras iedibinātājs. Dzimis 1714.27.VIII Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta mācītājmuižā mācītāja ģimenē. 1736-1739 studējis filozofiju un teoloģiju Jēnas, vēlāk Halles universitātē Vācijā. Atgriezies Latvijā, strādāja par mājskolotāju, 1742-1744 par Jelgavas vācu pilsētas skolas pārziņa palīgu. Bijis mācītājs Lindes-Birzgales un Žeimes (Lietuvā) draudzē. Pēc tam strādāja Vācijā, vēlāk Dānijā (titulēts par ģeogrāfijas profesoru). Tur karaļa galmam izgatavojis 2 globusus. 1765 caur Pēterburgu atgriezies Latvijā. 1769-1796 mācītājs Sēlpils – Sunākstes draudzē, 1782-1787 Sēlpils iecirkņa prāvests un konsistorijas piesēdētājs.” (2)

Vecais Stenders bija Žeimes luterāņu mācītājs no 1753 līdz 1759. gadam, tur arī tapa šis pedagoģiska rakstura Svēto rakstu pārstāsts, kas pirmo izdevumu piedzīvoja Stendera Žeimes periodā: “Gedert Fridrik Stendera, Žeimes draudzes baznīcas kunga Svēti stāsti, no kuriem 52 no vecas Derības laikiem, 52 no jaunas Derības laikiem, 3 no tā, kas tiem pirmajiem kristīgiem ļaudīm noticis, 14 jaukas līdzības no Dieva Valstības in tie stāsti no tās lielas pastarās tiesas dienas, viss no svētiem Dieva rakstiem izlasīti, tiem latviešiem par labu sevišķi sarakstīti in ar jautāšanām in svētām domām iztaisīti, kuriem vēl pielikts viens pielikums, kā kristīgam cilvēkam no dažām lietām būs svētās domās iekulties. Tos pārraudzījis in, ka tie rakstos iespiesti taptu, gādājis Jukums Baumann, Kurzemes superintendente in Jelgavas vācu baznīcas kungs. –. Königsberg: Hartung, 1756. Vēlākajos izdevumos – ar nosaukumu “Maza Bībele, tas ir: Svēti stāsti”. Paraugam izmantots vācu pedagoga Johana Hībnera (Hübner, 1668-1731) līdzīga satura sacerējums (1714).”(1)

1790. gadā izdotā grāmata iznākusi vēl Stendera dzīves laikā, periodā, kad viņš bija mācītājs Sēlpils – Sunākstes draudzē. Mazā Bībele bija ļoti populāra, to izdeva atkārtoti un izmantoja mājmācībā vēl līdz 19. gs. otrajai pusei.

Izmantotā literatūra:

1)Zinātnes Vēstnesis GOTHARDS FRĪDRIHS STENDERS - LATVIJAS UN EIROPAS ZINĀTNIEKS Dr.philol. Māra Grudule, LZA akadēmiķe

2)"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012

Izmantotie vēstures avoti:

Viesītes muzeja "Sēlija" priekšmeta apraksta kartīte

 

Novembra mēneša priekšmets – fotogrāfija (11, 2023)

Fotogrāfija

Fotogrāfiju uzņēmis  Pēteris Grundmanis Viesītes krājaizdevu sabiedrības nama telpās (tagad Viesītes Mūzikas un mākslas skola) 1937. gada 31. oktobrī.  Fotogrāfijā redzami Viesītes mazpulka teātra izrādes “Ķirmjgrauzis un viņa bērni” (Mildas Priedulājas luga) dalībnieki uz skatuves. Izrādē piedalās skolēni gan no Viesītes pilsētas pamatskolas, gan Viesītes pagasta 6 kl.  pamatskolas: Edgars Mūrnieks, Leonīds Šomka, Vilma Kalniņa, Lidija Anģēna, Dzidra Bagātā, Zelma Nabadziņa, Zelma Pīrāga, Berta Kastaine, Irma Salna, Ilga Strēlniece, Rasma Jansone, Herta Ābols, Zenta Babre, Austris Malcis, Arvīds Zakus, Osvalds Kastainis, Velta Kastaine, Ausma Osīte, Dzidra Kalniņa un citi. Attēla centrā Viesītes pagasta 6 kl.  pamatskolas pārzinis un mazpulka vadītājs, ar 5. šķiras Triju Zvaigzņu ordeni apbalvotais K. R. Nāburgs, izrādes režisors A. Jansons, skolotāji Z. Pupiks un P. Lejiņa.

Izmantotie vēstures avoti: Viesītes muzeja "Sēlija" priekšmeta apraksta kartīte.
Izmantotie tīmekļa resursi: Latvijas Nacionālās bibliotēkas, digitālā periodisko izdevumu bibliotēka www.periodika.lv

Āžu miesta pilsētas tiesību piešķiršanas izpētes prezentācija

Āžu miesta pilsētas tiesību piešķiršanas izpētes prezentācija

Āžu miesta pilsētas tiesību piešķiršanas izpētes prezentācija atklās Valsts arhīva materiālus par to, kā pirms 95 gadiem Viesīte ieguva pilsētas tiesības, kā mainījās vietas nosaukumi un kā vispār šeit tapa lielāka apdzīvota vieta. Zinātnisko pētījumu veica kultūras un sociālā antropoloģe, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes lektore Māra Neikena. Prezentācija notiks 10. novembrī 15.00 Viesītes muzeja “Sēlija” nodaļā “Paula Stradiņa skola”. Viesītē, Peldu ielā 2.

Pētījums “Āžu miesta pilsētas tiesību piešķiršanas izpēte” īstenojusi biedrība Āžu miesta rezidence” ar Sēlijas kultūras programmas finansiālu atbalstu.

Oktobra mēneša priekšmets – brīvprātīgā ugunsdzēsēja Jāņa Ābola žakete un ķivere (10, 2023)

Oktobra mēneša priekšmets ir Viesītes šaursliežu dzelzceļa depo brīvprātīgā ugunsdzēsēja Jāņa Ābola (24.05.1927.-22.02.2010.)  žakete un ķivere.  Pamatdarbā viņš bija lokomotīvju atslēdznieks no 1944. gada līdz pat dzelzceļa slēgšanai 1972. gadā. Viesītes dzelzceļa brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība pastāvēja no 20. gs. 20. gadiem. Jānis kļuva par tās biedru, jo strādāja depo. Ķivere ražota 60. gados, to vilka pie ugunsdzēsēju darba apģērba un brīvprātīgo ugunsdzēsēju sacensību laikā, bet žaketi parādes laikā.

Izmantotie vēstures avoti: Viesītes muzeja "Sēlija" priekšmeta apraksta kartīte.
Izmantotie tīmekļa resursi: Latvijas Nacionālās bibliotēkas, digitālā periodisko izdevumu bibliotēka www.periodika.lv